Salaspils Botāņu dārzs |
[Jul. 5th, 2020|10:22 pm] |
[ | music |
| | Sailor Moon - Eternal Eternity | ] | Uzmanīgi, zem kata - 44*800 foto.
Pagodināju ar savu vizīti Botānisko dārzu - īsto, nevis to parodiju Rīgā. Pat aiz godaprāta samaksāju trīs eiras, lai gan cik saprotu, tad visu, izņemot oranžēriju, var apskatīt arī tāpat, ieejot pa citu galu. Bet, godīgi sakot, tikai oranžērija arī bija interesanta no botānikas tālam baltajam humanoīdam.
Informācija galvenajās Latvijas valodās: latviešu, angļu un igauņu.
Kad tev ir 129 hektāri, teritoriju vari netaupīt.
Blandoņa. Darbinieki žēlojas, ka lien kur nevajag, bet pret apmeklētājiem suns delikāts. Vai no viņa cieš augi, nezinu.
Administrācija un tualete, kas kur tieši - slinkums bija pētīt.
Oranžērijas centrs - kaktusija.
Kaktusam kroņvīruss?
Apkārt bija telpas ar nosacītiem tropiem.
Šitos lieto maģa vietā, jo dzīvā skaņa kvalitatīvāka.
Vidējais civilizētais baltais domā, ka džungļi izskatās kaut kā šitā.
Tehniskā telpa.
Tā kā oranžu oranžērijā nebija, nācās apmierināties ar jellovu.
Apsildes lampa. A to pie mums nožēlojamie +28...
Ļoti akmens asaris.
Sabraukuši kāzinieki.
Augšstāvā bija gleznu izstāde. Manuprāt - nekā skatāma, bet acis arī ārā nerāva.
Es biju domājis, ka tur, kur dienu un nakti bradā botāniķu praidi, nekādu sēņu nebūs, bet kādu tomēr bija atstājuši. Atstāšanas fakts lika man domāt, ka šo man nepazīstamo sēni arī man labāk būtu atstāt.
Parastā ozola šķirne ar sarkanīgām lapām.
|
|
|