| LGHF valdes sēde, 01.04.2019. |
[Apr. 2nd, 2019|09:18 pm] |
Maza un, kā vienmēr, neoficiāla atskaite par LGHF valdes sēdi, pēc kuras atkal visiem būs slinkums rakstīt oficiālo protokolu.
Dalību pasākumā šoreiz ņēma Blūmentāls, Kalniņš, Caics, Belševics un Paķis. Tēmas: klubu veidošana, autobuss uz Tallinu, izlases brauciens uz Minsku.
Mazāk kurlie no manis jau ir dzirdējuši, ka mēs esam ieinteresēti maksimālā klubu daudzumā, jo tas dod mums papildus bonusus no valsts. Tāpēc valde labprāt pieņem jaunus klubus un arī veco apliecinājumus par eksistenci un pieraksta klāt Laimīti, Cēsu BJC, Valmieras Vindu un Skrundas socdienestu, ceram uz papīru sagatavošanu no Ventspils JN, vēl mums reāli vai vismaz teorētiski ir Inčukalns, RGHK, Jēkabpils, jāpakustina Burtnieki un ir cerība uz 69. vidusskolu.
Par Tallinu. Tā kā autobusa reģistrācijas rezultāti nav publikai zināmi, tad izrādījās, ka ne katrs tur ir veiksmīgi piereģistrēts un vispār, pieteicies uz autobusu bija 21, bet Skorpionā - 34 (nu jau 42) no Latvijas. Uz autobusu nebija pieteicies pat pats brauciena koordinators. Izcili, izcili. Bet pašiem dārgāk sanāks. Noskaidrojās arī, ka dažādi ar valdi saistīti avoti nosauc dažādus laikus autobusa izbraukšanai (starpība līdz pusstundai). Atgādinu, ka anketā nosaukts 4:25 no Staļina tortes Turgeņeva ielā, ar pieturām uz Brīvības ielas, Inčukalnā, Valmierā un Matīšos, un tas pašlaik uzskatāms par galveno versiju. Ceru, ka viss tiks laikus pārbaudīts.
Ja mēs paši plānojam vecā parauga galdus novilkt līdz nākamajam Rīgas kausam, tad PČ Minskā jau taps spēlēts uz jaunajiem un mūsu trešais numurs izdara mājienus, ka ja gribam rezultātu, vajadzētu patrenēties uz tādiem un piešķirt kādu galdu šiem mērķiem. Valde uztvēra to ar sapratni un tika lemts iedalīt dažus galdus, uz kā trenēties tiem, kuru līmenī tādām detaļām ir nozīme.
Tika pieminēts, ka pie nākamgada Sarauj Romāns ar Ati jau sākuši strādāt un kā jau agrāk minēju, tiek plānots vēl plašāk kā pagājušoreiz un tai pašā zaļajā purvā. Un arī tas, ka naudas, neraugoties uz neveselīgo optimismu vienā spīčā LČ, joprojām ir sasodīti maz, tā ka īpaša bagātība grupu organizētājiem neatkritīs, bet strādāt 16.XI vienalga nāksies visiem.
Pārejot pie PČ. Es jau teicu, ka naudas maz? Laikam jā. Tāpēc ēst nāksies par savu naudu. Var stiept no mājām (ja robežsargi ielaidīs, kādi viņiem likumi par ievešanu - nezinu), var pirkt uz vietas. Tuvākais normālais veikals tur ir, kā man šķiet pēc gugļakartes, blakus ciemā pusotra km attālumā. Saucas Asāsūda pilsētiņa (Ostroshitskij gorodok). Varbūt ir arī Okoļicā kilometra attālumā. Brokastu tēma šobrīd neskaidra.
Atbildību par braukšanu, kā parasti, uzkrāvām Kalniņam, izlases kapteiņi - Caics un Sīlis. Caics ne pirmoreiz norādīja, ka nav normāli, ka kapteiņi pārmokās jau piektdienā un un Latvijā ir vēl kādi 5 cilvēki, kuri varētu dot spēlējošiem saprātīgus padomus - tiem vajag nākt palīgos. Runa, protams, pamatā iet par dāmu un junioru spēlēm, veterāni paši ir pie pilna prāta.
Ne pirmoreiz uzpeldēja arī ideja likt visiem parakstīties par uzvedības kodeksa ievērošanu, kas paredzētu vairāk vai mazāk obligātu izlases spēlētāju savstarpēju atbalstu. (Es iestājos par stingrāko no pozīcijām.) Pēc principa - ja mēs apmaksājam daļu izdevumu, gaidām apzinību pretī. Tikai man ir bažas, ka kad runa noies līdz konkrētai pienākumu sadalei, atkal viss izčākstēs.
Uz jaunām formām grašu nav, brauksim ar vecajām.
Iz bēdīgā: Eduards arī norūca, ka viņam no GH mugura sāpot. Taisni vai likt veterānu sacensībās galdus augstāk, lai visi veči dabū normāli uzspēlēt. Mūsu citādi ideālais klimats noved visus pie pāragriem reimatismiem, osteohondrozēm un pārējā meteokomplekta. Man vēl nav tik slikti kā garākiem par mani, bet tas ir pagaidām. |
|
|
