Pussprāguša galda hokejista piezīmes - GH turnīrs 02/02/2019 [entries|archive|friends|userinfo]
kaszczejs

[ website | Pamatblogs krieviski ]
[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Links
[Links:| GH skola = Politikas dumbrājos = ЖЖ - Ciba krieviski = Pasts Erudītu Līga ]

GH turnīrs 02/02/2019 [Feb. 4th, 2019|10:36 am]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
[Tags|, ]

Vau, cik daudz būtu ko teikt par paša spēli vakar. Un viss necenzēti. Kas to būtu domājis, ka viegli savainots īkšķis padarīs manu spēli bailīgu tiktāl, ka galā es novelšos uz amatieru kompāniju - visu laiku drusku pietrūka asuma. Finišā astoņas vietas zem sējuma. Plus vēl negaidīti ātrais psihiskais nogurums - uz līgām es jau stostījos kā savos sliktākajos gados un putrojos vienkāršā aritmētikā. Vārdu sakot, ļoti slikti nospēlēts.

No otras puses, amatieru līgas augšgals jau ir tapis tik stiprs, ka taisni vai jādzen ārā no AL divreiz gadā - Jaungadā un sezonas beigās. Citādi iesācējiem atkal vairs nav jēgas nākt. Amatieri tos sabradā vēl ļaunāk kā profi (kuri labāk prot taupīt spēkus). Domāju, ka pirms nākamās sezonas vajadzēs taisīt lielāku tīrīšanu kā iepriekšējās reizēs. Neba nu amatieri būtu no manis paša kādu punktu todien izplēsuši (manai lohainībai tomēr ir robežas, visi 12 AL uzvarētāji tapa piemocīti), bet no 3. līgas sešnieka četri bija amatieri... Lielā mērā tas tādēļ, ka priekš AL lielos daudzumos tiek gādāti daudzi kausi un balvas un tādēļ spēlētāji, kuru līmenis jau atbilst profiem, nesteidzas AL atstāt.

Darbs, kas ieguldīts AL, nākot atpakaļ ar popularitāti: viena no AL spēlējošajām pieaugušajām apgalvoja, ka sīkie tur pastāvīgi pieminot "Belševica metienus" ar cieņu, nevis kā profi - ar smīnu. Nu... metienus varbūt arī ar cieņu, bet mans līgas blakusstāvētājs savukārt izteicās, ka labprāt stāvot turnīrā manā tuvumā, jo tas ir papildus kaifs - klausīties, kā bezspēcīgā izmisumā lādas mani pretinieki.
Gods kam negods, pats es šai reizē rupji izteikties atļāvos krietni retāk kā pēdējā laikā. Nesen pēc viena turnīra, paklausījies apkārtējos, nolēmu, ka turpmāk man uz kādu laiku jāpiebremzē ar lamām, ne jau visādu garīgi atpalikušo dēļ, bet tādēļ, ka pārāk bieža pilnvērtīgu vārdu lietošana tos devalvē.

Ja man diena bija neveiksmīga tikai rezultātu ziņā, tad turnīru organizatori pieredzēja pamatīgu mašīnu dumpi. Parastais dzelžu priekšnieks todien dancoja pa Gaujmalu, bet pārējie konstatēja, ka mūsu novecojušās tehnoloģijas, konkrēti printeris un mūzikas kaste, bez viņa atsakās strādāt. Visa tā rezultātā par normu kļuva laika aizķeri un kļūdas pierakstos, tā, es atļāvos līgā divus zaudējumus, bet pirmo no tiem pareizi ierakstīja tikai tad, kad es pamanīju kļūmi tabulā (kurā man pēc trešdaļas bija ierakstītas tikai uzvaras), bet otrā trūkumu (pret Strodu bija 0:3 ierakstītā 9:3 vietā) atradu tikai vakarā mājās. Man tas neko nemaina, Strodam - vienu vietu. Vispār mums todien bija tā, ka uz tik nelielu dalībnieku skaitu sanāca ļoti liela licēju komanda, bet pietrūka cilvēku zālē spēļu laikā.

Vispār turnīra rezultāti bija visai tāli no teorētiski gaidāmajiem. Zinādams, ka Rainers K. pēdējā laikā cītīgi trenējas (lai gan nezināju, CIK cītīgi), nebiju īpaši samulsināts, ka no savas 7. sējuma vietas viņš uzleca uz pirmo. Bet Eliāna kāpiens no 11. reitinga vietas uz otro man bija patīkams pārsteigums. No potenciālajiem līderiem tikai Raivim M. izdevās noturēt savu izsēto vietu. Turpina savu augšupeju Annija, Rinalds, Kristaps N., Mārcis un viesis Igors (es pieminu tos, kas spēja sasniegt vismaz 5 vietu uzlēcienu starp pirmajiem 40), nepieminēšu tos citus, kas izgāzās - ņemšu visu viņu negodu uz sevi. Vēl jāatzīmē cīņa par veterānu pamatsastāvu - vecveterāns Salvis diezgan stabili iekortelējies jaunveterānu trijniekā un Aleksandram tagad jāpieliek krietnas pūles, lai viņu no tā izspiestu. Lai gan visdrīzāk viņi abi šo "savstarpējo cīņu" nemaz nav pamanījuši, mūsu gados visi tie reitingi-šmeitingi maz ko nozīmē. Pats starp veterāniem LV reitingā, kā redzu, eju septītajā vietā un ja turpināšu tā spēlēt, tad neko vairāk arī nesasniegšu.

Iz mūžzaļām tēmām holivāriem - ko pareizāk demonstrēt galīgiem iesācējiem, labāko profu spēles paraugus vai spēli, kas vienkārši labāka par viņējo? Abu pušu argumenti ir zināmi - viena, lai no paša sākuma mācītos pareizi spēlēt, otri, ka superprofu spēle uz rezultātu iesācēju atbaida ar savu neinteresantumu. Ķildoties par to var mūžīgi.

Padalīšos ar prieka vēsti no nepubliskas sarakstes: beidzot sāk rādīties kaut kāda nauda tuneļa galā, no Rīgas Domes atnāca sidrabiņš Rīgas kausam. Pietiekami, lai noīrētu zāli un nomainītu lietotos galdus pret jauniem. (Es apzināti neminu precīzu summu publiskā telpā.)

Viesgrāmatā tālumnieki sūrojas par to, ka šiem tālu un par naudu braucams, bet tik daudz gribētāju. Nu... es kaut kā atminos, ka tur pēc riņķa spēlēm pat otro līgu grūti noorganizēt, jo visi, kas netikuši astotniekā, grib tīties, bet vispār jau es domāju, ka arī rīdziniekiem vajadzētu just kaut kādu atbildību un piebraukāt uz provinces turnīriem, lai tajos būtu interesantāk. No savas puses, provinciāļi varētu pasaukt kādu no atsaucīgākajiem stiprajiem speciāli, lai tas novada viņiem treniņnodarbību. Diemžēl, Rīgā ir ļoti maz cilvēku, kuriem GH interesē, un cilvēku pārvākšanās no laukiem uz Rīgu te arī neko nav palīdzējusi. Praktiski visi ne viņi ko dara Rīgā, ne savās mājās.

Skumji, piemēram, izskatās Jēkabpils, kur mēnesi atpakaļ neizdevās vairs pat uztaisīt komandu uz LKČ un tagad - atsūtīt kaut vienu spēlētāju uz LK. Pēc tā radās loģisks jautājums, vai tai miestā ir spējīgi un vispār grib uztaisīt komandu nākamā pasaules čempionāta rīkošanai - īpaši ievērojot to, ka, atšķirībā no PKČ, nevienam Jēkabpils kluba pārstāvim spēlēšana tajā un attiecīgi vietējo varas iestādījumu atbalsts savējiem nespīd. Lēmumam vajadzētu būt pieņemtam februārī, citus gribētājus pie apvāršņa un aiz tā nemana. Ir prātojumi, ka to varētu uzņemties arī Rīga vai pat Inčukalns, bet pagaidām nav skaidrības par mūsu iespējām. Iz mana viedokļa valdei:
"Ja mēs to varam atļauties ar pamatīgu spēku un nervu patēriņu, bet bez finansu cauruma, tad dieviem godi, sportistiem podi, bet ja nevaram... tad lai to dara biezākas zemes."

Tā kā neviens cits mums par tādām lietām nedomā, piezīmēšu, ka visa tā jaunmodīgā privātuma politika iet ellē, kad sīkie fotografējas pie apbalvošanas un rāda diplomus ar saviem vārdiem-uzvārdiem.

Nākamie publiskie turnīri:
8.II Inčukalns (IGHL)
17.II Narva (IČ)
23.II Ventspils (VJN)
23.II Turna (Pagasta spēles)

Fotoalbums
linkpost comment