| Neoficiāla atskaite par LGHF valdes sēdi šodien |
[Jul. 11th, 2018|09:45 pm] |
Kā jau parasti pēc lielčempionāta, sanāca valde un citi interesenti, lai pārspriestu EČ rezultātus un nākamo sezonu. Piedalījās: Blūmentāls, Kalniņš, Caics, Sīlis, Belševics un Rācenāja.
Sēdes sākumu bišķi aptumšoja mūsu slinkošana ar birokrātisku papīru nokārtošanu par un ap braucienu, bet tas nu tā.
Uz nākamo sezonu bukletus rakstīšot Intars. Tiesa gan, galvenais nav, kurš rakstīs, bet kurš pēc tam to tekstu izbojās. Pagājušoreiz kontroles trūkums mūsu bukletus pataisīja krietni sliktākus, kā bija saplānots.
Izteikšanās par EČ bija gara, bet stingri ņemot, es visu jau uzrakstīju, un redzamas pretrunas ar manu novērtējumu netika izteiktas, izņemot vienu: ja es oupenistu spēli delikāti novērtēju kā "labu priekš esošā stāvokļa", tad daži atbildīgāki valdes locekļi neskopojās ar apzīmējumiem, kurus pat mana rupjā mute šeit neuzdrīkstas atkārtot. Es parādu lielāku iecietību gan paša zemā spēles līmeņa dēļ, gan tāpēc, ka jau pagājušreiz atgādināju: mūsu oupens, izņemot divus cilvēkus - tas ir vienkārši balasts. Turklāt ne vienmēr spēles ziņā adekvāts balasts, spriežot pēc valdē izskanējušās neapmierinātības, ka mūsu spēlētāji nepareizi izvēlas taktiskos paņēmienus uz konkrētiem pretiniekiem.
Vēl tika atzīmēts, ka pie tādas galdu pielīmēšanas, ar kādu pēdējā laikā sastopamies (Igaunijā un Zviedrijā), mums pirms daudzskaitlīgas braukšanas vajadzētu sazināties ar organizatoriem un uzzināt, ko viņiem aizvest - kāju klucīšus, deflektorus utt. Tā nu iznāk, ka pie mums tas viss ir un citiem nez kādēļ nav. Cik savādi.
Nopietnu problēmu mums rada tas, ka piektdienās, kad spēlē nominācijas, mums trūka atbalstītāju un saprotošu cilvēku zālē. Jā, strādājošiem cilvēkiem ir grūti izrauties uz piektdienu, bet mūsu par treneriem piestrādājošie līderi rezultātā stipri nogura jau pirms sacensībām, kamēr citu komandu labākie spēlētāji piektdien parādījās tikai uz pāris stundām un attiecīgi saglabāja labāku formu. Tiek domāts par atbildīgo nozīmēšanu priekš katras nominācijas. Tikai tā problēma nav šogad radusies un ne pirmoreiz tiek apcerēta. Cita starpā, nolēma turpmāk kaut ko apmaksāt tikai tiem, kas brauc kopā ar komandu un pilda komandas locekļa pienākumus - tai skaitā, atrodas zālē tur un tad, kad tur viņus vajag. Nabaga tas cilvēks, kurš sastādīs attiecīgos grafikus, ja, protams, mēs to neaizmirsīsim līdz nākamajam jūnijam.
Ar skumjām runājām par to, ka visā Vācijā ir praktiski trīs juniori un tie apspēlē mūsējos, lai gan mums ir milzīga izvēle, kas salīdzināma tikai ar Krievijas masveidību. Fakts, ka kaut kas nav kārtībā ar mūsu junioru treniņiem. Man vispār - kā, prasķi gospaģi, galda hokeja pedagoģisko materiālu autoram,- ir par to savas domas, un ja es tās kādreiz noformulēšu vienotā tekstā, tad padalīšos ar tuvākajiem treneriem. Kur viņi mani un manas diletanta idejas pasūtīs, tas mani ne pārāk satrauc :)
Par nākamo sezonu: kalendārs jau sen izlikts, plus viens AL posms, kurš apvienots ar LČ (t.i. faktiski kvalifikācijas turnīrs pirms LČ, pēc kura vājākie tiek atdalīti uz AL). Arī mūsu Rīgas treniņu "saldējuma kausi" pieredzēs iepeldēšanu plašākos ūdeņos, jo pie komandām iecerēts viens papildturnīrs ar spēlēm līdz 1 vārtiem pēc kausa divmīnusu sistēmas (detaļas tiks izstrādātas vēlāk, tas vēl nav gatavības formā). Paslīdēja doma par kādu LRT posmu Jēkabpils apkaimē, bet publika nebija sajūsmā, jo tur grūti cerēt uz vietējo masveidību. Pietiek atcerēties reģionālo nespēju savākties barā pat uz superturnīru Jēkabpilī. Šķiet labāk, ja vispirms tai apkaimes miestā tiktu organizēti kaut cik iespaidīgi vietējie turnīri un augtu kaut kādas zvaigznes. Bez tam, no insaidiem izslīdēja ziņa, ka pat Jēkabpils Oupenu un PKČ dažs ārzemnieks nosaucis par sliktāko, kādu viņš pieredzējis, lai gan tur problēma nav organizatoros: taksis bijis jāgaida 50 minūtes, vakarā apkaimē nav kur paēst, viesnīca nav sešzvaigžņu utt. Es pats tādiem dzīves sīkumiem, protams, nepiegriežu ievērību, bet ir ļaudis, kas pieraduši pie komforta 24/7. Mazmiestiem grūti nodrošināt dažiem vajadzīgos apstākļus, un šai sakarībā bija runa arī par Inčukalnu, kurš tāpat nav vaļā visu nakti, un ko tur varētu iesākt vakara ēdināšanas jautājumā.
Organizatori uz "Sarauj" - Blūmentāls, Priede, Sīlis, sportiskā daļa - Kalniņš.
Nācās apcerēt arī vienu no izlases iekšējiem konfliktiem, kurš principā jau tobrīd bija nodzēsts, bet ne katram tas bija zināms, tā ka pēcviļņi (ieskaitot stipri neatbilstošus patiesībai) vēl skraida. Ētisku iemeslu dēļ netaisos vairs par to neko publiski komentēt, ar visiem jautājumiem var griezties pie Blūmentāla, kuram nācās uzņemties starpnieka lomu.
Mums ir zināms juceklis ar apzīmējumiem U13 un O50 vecuma grupām, jo dažreiz trokšņa pēc bērnus un seniorus apzīmē par visādiem superjunioriem/veterāniem utt., kas rada jucekli - viņus var noturēt par elites grupu. Turpmāk gribētos, lai organizatori iztiek bez reklāmas terminiem nomināciju nosaukumos.
Tālāk - par Sanda Kr. un Elēnas pacelto jautājumu: publiskas vīzijas trūkumu LGHF valdes pozīcijā jeb, mazāk reliģiskā valodā, savas nākotnes stratēģijas nepublicēšanu. Blūmentāls apliecināja, ka visu mūsu stratēģiju var izlasīt manis rakstītajā saita viesgrāmatā un tas personiskais viedoklis uzskatāms praktiski par oficiālo. Iebildumu no klātesošajiem valdes locekļiem nebija. Speciāli tas netika pieminēts, bet, protams, par publiskāku uzskatāma tā daļa, kurā es norādu uz to, ka LGHF saprāta robežās noskaņota atbalstīt - tai skaitā ar saviem līdzekļiem - jebkuras vietēja mēroga aktivitātes, nevis uzspiest kaut ko no augšas. |
|
|
