| LKČ+AL galda hokejs, 2018-01-06 |
[Jan. 9th, 2018|05:22 pm] |
Latvijas komandu čempionāts un AL posms nogāja apmēram pēc plāna, ja neskaita to, ka nez kur nodējusies mūsu mūzikas kaste un nācās palūgt tādu verķi skolai. Toties bija elpojams gaiss.
Tiesa gan, subjektīvu ķibeļu vienalga netrūka. Manuprāt, neveiksmīgā ideja par atsevišķu junioru komandu čempionātu visai stipri bojāja ne tikai AL, bet arī pamatturnīru - noorganizēt otro un trešo līgu var arī normālā ceļā. Tā kā tā daļu no junioriem savāca īstais turnīrs, kurā arī netrūka nesportisku ideju: tā, pasaules čempioni "Laimīte" ne pirmoreiz apzināti atdod uzvaru, lai tikai izklaidētos savā starpā par to, kurš no viņu diviem sastāviem ir mazāk bezpalīdzīgs pret pilnvērtīgiem pretiniekiem. Bez tam, abi "L" klubi spēlēja bez rezervēm, un kad viens no pamatsastāva vājajiem nolūza zem viņam pāragri uzliktās tādas atbildības nastas, nomainīt nebija ar ko. Tikai pēdējā spēlē viņam izdevās pietiekami saņemties, lai komanda izrautu 5. vietu. Otrā komanda izķimerējās līdz finālam, bet kā komentēja Skrundas čempioni - tikai tādēļ, ka ventspilnieki paši nenoticēja, ka riņķī spējīgi Skrundu uzvarēt. Bez saviem līderiem Saulīšiem tikai trešais finišēja Inčukalns, kuram uz augstākiem sasniegumiem pietrūka arī savaldības. Vispār jau Laimīšiem arī jautri gāja, vienubrīd radās gaiša cerība, ka mēs federācijas valdē saņemsim Laimītes komandu sūdzības vienu par otru, bet strīdi par goliem nenogāja līdz nopietnam kašķim.
Diezgan jocīgi bija, ka šoreiz nepiedalījās "Melnie zirdziņi", bet man vnk nav spēka uz visu. Kā jau rakstīju feisos pirms turnīra, ja mani kādi speciāli pasauktu, es neatteiktu, bet pirmkārt, man nepatīk savi rezultāti pēdējā laikā, tai skaitā treniņos par komandām spēlējot, otrkārt, man pilnīgi pietiek ko darīt, domājot par amatieru turnīru. Jaukt sev galvu ar speciālas komandas veidošanu negribējās (iepriekšējam MZ/Stūnīšu sastāvam šoreiz pieci jau bija, un viņi mani savlaicīgi pabrīdināja, ka šoreiz būs paši par sevi), un novājināt AL ar spēlētāju atvilkšanu tai arī ne. Tā ka paliku ar fotogrāfiju, galdu vākšanu un socializāciju. Jāsaka, ka vecāku līdz bija visai maz - lai gan mēs nekad neesam pretī skatītāju skaitu oficiāli uzpūst reizes trīs. Kā tas tika izdarīts ar "Sarauj", kad preses relīzēs tika rakstīts, ka apmeklētāju pie <600 dalībniekiem bijis ap 2200 - pat pie dzeršanas acīs tikai dubultojas, tā ka man ir aizdomas, ka kāds priekšas nieks no savas Tuvo Austrumu vojāžas īsi pirms Sarauj bija atvedis īsto zāli.
Bišķi centos uzmundrināt jaunos Laimīšus, skaidrojot, ka viņu pretinieki ir viņu gaļa, kas piecu minūšu laikā jāapēd. Patiesībā es vnk pārfrāzēju paša veco pamācību par kaķu audzināšanu - kaķim, kā jau plēsējam, ir divi attiecību režīmi: "tā ir mana gaļa" un "es esmu viņa gaļa". Un vajag no paša sākuma kaķim ieskaidrot, kurš te ir kurš, lai abiem būtu skaidrs, kurš naktī gulēs uz tava spilvena.
Bildes, kā parasti, sanāca kaudze un vēl tikpat. Virs 1100. Parasti gan tās bija ātri uzņemtas sērijas, kur varēja izmeklēt no kadriem cilvēkam vismākslinieciskāko (t.i. visstulbāko) sejas izteiksmi. Pēc tīrīšanas palika mazāk par 300, bet arī tās prasīja zināmu ķēpu, tā ka bildes parādījās tikai pirmdienas vakarā - jo svētdien es izrādījos bišķi psiholoģiski noguris. Daži no mums īsti neizprot, ka spēlēšana nebūt nav galvenais smadzeņu... jājējs kaut cik nopietnu turnīru taisīšanā.
Amatieru bildes (viss albums TE)
Problēmu ar galdiem netrūka.
Vecāki spēlēt nesagribēja, bet pie kloķiem vienalga ķērās.
Dažam vajadzētu iemācīt rokas turēt :)
Izcils gadījums galda hokejā - dāma kļūst par čempioni kopvērtējumā!
Komandu bildes (viss albums TE)
 |
|
|
