Un ķēdīte, jo viņš gribēja, lai kamēr viņa nav, tad tikmēr mani var krustiņš sargāt, jo tam neesot vieta makā stāvēt.
Beidzot pēc svētceļojuma saņēmos piesēsties un salikt to visu uz papīra un nodomāju, ka šaubīties ir tik muļķīgi. Īpaši pēc Skaistkalnes vai Visķiem vai Aglonas. Noslēpums ir paļauties un pateikties.