Šķiet šī dziesma turpina man atgādināt par sevi, katru reizi, kad aizmirstos.Daudzi. Jauki. Un īstenībā viņi nav no Barselonas.
Kad no rīta vari kailām pēdām doties uz zemeņu dobi ar bļodiņu rokās un salasīt pats savas brokastis tikai mazliet beizpiens jāpievieno.
Jā, rīta idilles.
an kādriez teica, ka jāmāk veidot un tad izdzīvot savus perfektos rītus.
Vienīgais šīs dienas vērtīgais mirklis.
Aizmirsu par nervu sabrukums, kuram sekoja trenažieris, 20 minūtes pagulēšana zālē un duša. Cik žēl, ka ir par karstu, lai skrietu, un par tālu, lai dotos peldēt.
Vajag mazliet aktīvas divvientulības ar dabu, lai atslēgtu visu.
Kurš izdomāja, ka viņi zina, kas ir pareizais darbs.
Kurā brīdī es sev ļāvos ieskaidrot, ka Dundē ir mana pareizā vieta. Izaicināšu sevi, iemācīšos attīstīt sabeidrību un atgriezīšos mainīt Latviju?
Nevienā brīdī nelikās, ka pati sev ko tādu skaidroju, vienīgi bija ta milzu paļāvības sajūta, ka jūtu šo vietu, ka tur jābūt.
Kur ļāvos tam pārņemt kā pienākumam, kur nosodu sevi, ka izskatās neesu spējīga nolikt Ielts testa rakstīšanas daļu.
Esejas, grafiku salīzināšana, un meitene, kas nemāk rakstīt īsi. Un kurai nepatīk rakstīt ja viņai nav tur ko teikt.
Jādodas pēc kafijas un jāturpina rakstīt.
Nezinu vai vispār kas jāraksta par filozofijas vīna rītu ar brāļa esošo draudzeni, kam seko jūrmala ar bijušo draudzeni.
Vai pirmais uzņemtais viesis no Dīvānsērfinga - Igaunis, kas uzņem filmu par Blatijas jūru; kas ir parsteigts, kad saprot, par spīti manai ātrai runāšanai es domāju. *
Vai vilkaču spēlēšana naktī jūrmalā, cilvēku aplī ar pretodu svecēm un dīvānsērfinga angļiem un fonteinu
Vai došanās līdzi krustmeitai, nodot asinis, kam seko došanās uz fonteinu 12tos no rīta un dienas pavadīšana tur.
Vai lošu savākšana pie sevis uz neplānotu spēļu vakaru, pēc dienas šikas pavadīšanas biedŗības namā bīskapa jubilejā
Vai volejbols ar saldiniekiem un ...
Nezinu, pat kāpec šeit citreiz uzskaitu lietas. Vai tiešā lai atgādinātu sev vēlāk, ka tobrīd tiešām dzīvoju, vai arī lai pārliecinātu sevi par to tagad?
*Jāatceras par 3 ceļojumu testu, grāmatu sarakstu ko viņš atstāja manā plānotājā.
Vēlreiz atklāju, ka manai iedomai, ka visi cilvēki ir dziļi (spejīgi domāt, vērot, saprast, meklēt un virzīties uz priekšu) un tikai izliekas savādi - pamats ir tajā, ka tādi cilvēki man tiešām apkārt sagadās. Netīšām. Un noteikti, ja kāds tāds nav, tad es sevi spēju apmānīt, ka ir.
(bāc, saprotiet, cik nopietna ir mana nespēja rakstīt īsi?
exhausted
