Daudzi. Jauki. Un īstenībā viņi nav no Barselonas.

Kad no rīta vari kailām pēdām doties uz zemeņu dobi ar bļodiņu rokās un salasīt pats savas brokastis tikai mazliet beizpiens jāpievieno.

Jā, rīta idilles. 

an kādriez teica, ka jāmāk veidot un tad izdzīvot savus perfektos rītus.

Vienīgais šīs dienas vērtīgais mirklis.

Aizmirsu par nervu sabrukums, kuram sekoja trenažieris, 20 minūtes pagulēšana zālē un duša. Cik žēl, ka ir par karstu, lai skrietu, un par tālu, lai dotos peldēt.

Vajag mazliet aktīvas divvientulības ar dabu, lai atslēgtu visu.

Nezinu vai vispār kas jāraksta par filozofijas vīna rītu ar brāļa esošo draudzeni, kam seko jūrmala ar bijušo draudzeni. 

Vai pirmais uzņemtais viesis no Dīvānsērfinga - Igaunis, kas uzņem filmu par Blatijas jūru; kas ir parsteigts, kad saprot, par spīti manai ātrai runāšanai es domāju. *

Vai vilkaču spēlēšana naktī jūrmalā, cilvēku aplī ar pretodu svecēm un dīvānsērfinga angļiem un fonteinu

Vai došanās līdzi krustmeitai, nodot asinis, kam seko došanās uz fonteinu 12tos no rīta un dienas pavadīšana tur.

Vai lošu savākšana pie sevis uz neplānotu spēļu vakaru, pēc dienas šikas pavadīšanas biedŗības namā bīskapa jubilejā

Vai volejbols ar saldiniekiem un ...

Nezinu, pat kāpec šeit citreiz uzskaitu lietas. Vai tiešā lai atgādinātu sev vēlāk, ka tobrīd tiešām dzīvoju, vai arī lai pārliecinātu sevi par to tagad?  

*Jāatceras par 3 ceļojumu testu, grāmatu sarakstu ko viņš atstāja manā plānotājā.

Vēlreiz atklāju, ka manai iedomai, ka visi cilvēki ir dziļi (spejīgi domāt, vērot, saprast, meklēt un virzīties uz priekšu) un tikai izliekas savādi - pamats ir tajā, ka tādi cilvēki man tiešām apkārt sagadās. Netīšām. Un noteikti, ja kāds tāds nav, tad es sevi spēju apmānīt, ka ir.

(bāc, saprotiet, cik nopietna ir mana nespēja rakstīt īsi?