-

Izolde Elcere, RIP.
Mana vecmāmiņa. Mēs nebijām tuvas - var neglaudīt man pleciņu.
Turu īkšķus par viņas ceļojumu un priecājos, ka paguvu viņai parādīt mazuli.
Un tad ir tā, ka ir viena lieta ko es gribētu no viņas paturēt -
fotogrāfijas un dienasgrāmatas, ja tādas ir.
Viņa jaunībā bijusi ļoti skaista un cik viņu zināju -
tik ārkārtīgi aizvērta, cik vien var būt.
Es gribu zināt vairāk par to nelaimīgo mīlestību,
skaistuli, kas visu izmainīja un tad pielika sev rokas,
par ceļojumiem un dzimtas vēsturi - gadrīz visvairāk par to.
Nē. Visvairāk es gribu zināt kas viņa bija un kāda.
Lūdzu neapglabājiet stāstu.
Lūdzu neaiztieciet
viņa fotogrāfiju.

Tā izmisīgi saku, jo
man nav nekā no vectētiņa,
kuru tā arī nesatiku -
tētis visu sadedzināja,
kad viņš nomira.