-

Šī ir viena no tām retajām anekdotēm, kuras man mēdz skanēt galvā - nu līdzīgi kā to parasti dara dziesmas.

Guļ Zāra ar Ābramu, šis grozās nevar aizmigt.
Zāra jautā:
- Ko neguli?
Oj, Zāra! Kaimiņam Moišem 100 latu parādu jāatdod,
baigi negribās. Tik vien tās nelaimes - tā Zāra.
Viņa pieklauvē pie sienas un nokliedz:
"Moiše! Ābrams tev to naudu neatdos!"
Un kārtojoties uz gulēšanu, piebilst:
"Guli mierīgi Ābram, tagad grozīsies Moiše!"

Kādi teksti (vai to vizualizācijas) jums mēdz atgriezties apziņā atkārtoti?

Uzvilku Timotiņam jauno skaisto unic dāvināto zilo krekliņu ar pūkainu baltu jēriņu uz krūtīm. "Tētis jau tūliņ būs mājās" es nodomāju. "Viņš tad redzēs cik skaisti izskatās".
Pēkšņi plīstošu trauku skaņa. Metos uz kafijas galdiņa pusi. Apkārt mētājas krūzītes lauskas.
No kafijas galdiņa apakšas atskan skaļa šmakstināšana. Tur pašā notikumu epicentrā apmierināts sēž Timotejs. Izlijusi starp galdiņa retajām redelēm, pa matiem, pieri un vaigiem viņam mutē līst aukstas saldas baltas kafijas straumītes un bērns apmierināti čāpstina. Smejoties nesu viņu uz vannasistabu, bet Timotejs pa to laiku izmisīgi mēģināja izkārpīties manās rokās tā, lai seja būtu pavērsta pret griestiem, ja nu gadījumā gaidāms vēl kāds gardums.