-

Timotejs baznīcā uzvedās labi. Dažos atbildīgos brīžos iekliedzās kā indiānis, reizēm veselīgi iesmējās nopietnu runu vidū.
Droši ven, izskatījās visai amizanti, kad viņš aizrautīgi locījās te pa manām, te Irras rokām; galvā šķībi uzstumta sarkana ausaina cepurīte, kurai uz pieres izšūts balts jēriņš, cepures striķīši pinas pa gaisiem un viena milzīga sārta auss izlīdusi laukā, ik pa brīdim izgaismojās caur vitrāžām iespīdējušajā gaismā.
Nu vo. Bet pēcāk deva tēju, kafiju un cepumus visādus. Visi runājās un bija tādi kā draugi. Un jēzsejīgais garmatainais nabagonkulis, kurš ienāca baznīcā dievkalpojuma vidū, palika maliņā zem krēsla baltmaizi ar rozā uzlīmi "nocenots" un lielu pudeli alvejas dzēriena, pēcāk nāca un spieda man un pēc tam Timotejam roku. (Tas bija, kad visi apskāvās un sveica viens otru un blessingoja) Timotejam tas patika tik labi, ka viņš pavēra savu retzobaino muti un smaidīja bezbēdīgu, siekalainu smaidu bālajam vīrietim, kamēr tas nopietni purināja viņa tuklo roķeli.
Nu un jā. Es atkal pielavījos pie dievgalda (Uz papīrīša taču bija rakstīs "Everyone is welcome"!)

Izrādījās, ka latviski dievkalpojums anglikāņu baznīcā būs tikai piecos, ja kas.

Pats jaukākais ir tas, ka mazu mirkli pēc tam, kad iznācām no baznīcas pār mani pārlaidās kāds putns un dāsni svētīja manu "buinuju golovu". Uzkakāja, vienvārsakot.



Atnācām mājās un atradu šo- Tas ir skaisti. Visār Pols Saimons, un īpaši šitas Zimbabves koncerts ir skaisti.