-

Sakarā ar to, ka apakšējiem kaimiņiem nopludināti griesti, visā mājā ir izslēgta ūdens padeve.
Taču mēs ar san atminējāmies, ka no kāda palidzesim.lv brauciena, kurā viņa piedalījās, ir atvests Aglonas svētavota ūdens, kuru tad arī taupīgi nolēmām lietot.
Iztīrīju zobus un izskaloju muti ar svētīto ūdeni (Garšoja ļoti labi) un klusībā pie sevis domāju par avotu ūdens labajām īpašībām, kad kadrā iepeldēja san ar pilošu seju un paziņoja, ka, viņasprāt, neviens cits ūdens nevarētu 2 mēnešus uzglabāties svaigs plastmasas pudelē. Nolēmām, ka svētumam piemīt antibakteriālas un konservējošas īpašības un tāpatās turpinot tēmu, atcerējāmies, ka esot taču tādi svēto pīšļi, kuri nesadaloties.
Nu... Man tagad tikai tāds jautājumiņš radās- Nez, kas notiks ar to kaku, ja es viņu nolaidīšu podā ar svēto ūdeni?
khmm

Dīvaini tas ir arī tajā kontekstā, ka Bibliodrāmas ietvaros mēs šīs divas nedēļas (tāpat kā šodien) darbosimies tikai ar vienu perikopi no Jāņa evaņģēlija, kurā runa ir tieši par ūdeni.

tādas ūdeņainas pārdomas

Sāku pamazām domāt par repatriēšanos. Kaspars gan saka, ka viņš nekad nevarētu dzīvot zemē, kurā saldējumu sauc gļida.
Nu labi. Neēdīsim neko un saglabāsim morālo stāju. Neesam tak nekādi cionisti.

Nja. Diez kas ir sliktāk- dzīvot zemē, kurai draņķīga iekšpolitika, vai tādā, kurai draņķīga ārpolitika?