- - Raudives rēgu herbārijs

Vakar starp lappusēm Raudives grāmatā "Pārpersonīgais un personīgais" atradu sakaltušu puņķi. Aizdomājos par pārpersonīgo un personīgo. Pilnīgi iespējams, ka šis puņķis, kurš, par spīti cietības pakāpes maiņai, vēl arvien izskatījās, kā svaigi šņaukts, bija nācis no kādas jau mūžībā dusošas nāss. Grāmata bija ļoti ilgi nostāvējusi neapdzīvotā vasarnīcā ar jūgendstila mēbelēm, ģimenes portretiem un zīmīgā laikā apstājušos pulksteni ar pendeli pie sienas. Protams iespējams, ka mamma, kura izvilka grāmatu no aizmirstības putekļiem, pirms nodot to tālākai lietošanai, gluži nevilšus ir paguvusi iemest tajā ne tikai aci. Bet ja nu tomēr Raudives grāmatā, iespiests starp lapām kā savdabīgs zieds, glabājas cita laikmeta rēgs?