- - April 16th, 2023

Šitā ir kaut kāda nereāli tizla diena. Visi plāni izjūk, visi cilvēki besās.
Uz kopējā zelta mākonīša fona, protams, sīkums, bet nu pretīgi!

Bišķi papretojos, bet nu nolēmu citu stratēģiju. Iešu pa straumei.
Karoče, jāsēž ierakumos.
Zemāk par zāli.

Tomēr saņēmos iziet no mājas.

(Pēc vīna, ar ko pievakarē noskalot šīs dienas nepatīkamo vaibu.)

Autobusa pieturā saodu gaisā spēcīgu marihuānas smaržu.
Smaržoja stipri un lekni. Tā, it kā bars hipiju būtu nolēmuši atjaunot Vudstoku.
Neredzot apkārt nevienu, ko vainot pārteidzošajā smaržas simfonijā, palūkojos aiz pieturas sānu reklāmas.
Tur es ieraudzīju aptuveni piecpadsmit gadus vecu puisīti light casual apģērbā ( bez kaut kāām tur subkultūras pazīmēm etc ).
Viņš ar ikdienišķu rokas kustību, pilnīgi bezeremoniāli kūpināja tāda izmēra kāsi, kā mēs jaunībā uz desmit izdalījām un vēl ilgi priecājāmies.

A pectam apakaļceļā uzskrēju apolineeram.

Tas viss.

Ā. Un ir viena ļoti svarīga lieta.

Esmu tagad iemācījusies to.

Ka labajās dienas vajag gatavot sagataves, krājumus, atgādinājumus un mazus pārsteigumus sliktajām dienām.

Tas ļoti palīdz.