Stancija Naznachenija
Apr. 17th, 2019 | 01:28 pm
Drusciņ asmeņi atsāk griezties. Ir bail no nezināmā, kauns un nekāda pamata uzticēties. Tikai plika ticība. Gandrīz izmetos dzīvē, bet pēdējā brīdī apturēju sevi, stop. Es ieelpoju lēni. Atsakos no aktīvas darbības, kamēr nav sirds vadības. Nevis degsmes, bet vadības, ievēro. Jo dedzības man netrūkst. Skaties vien, kā uzliesmo tilti un baznīcas!
Link | Leave a comment {2} | Add to Memories
Progresējoša cūcība
Apr. 17th, 2019 | 08:18 pm
Es ļoti atvainojos. Mana ciba kļuvusi par kaut kādu morālo ateju. Apbrīnoju jūsu lēnprātību.
Galīgi pret jūsu piegurušām ausīm neizturos cienīgi.
Bet, zinko, laika sprīdis, kurā, lasot pierakstus (savus) sāku justies, kā rakājoties sveša (diezgan apdauzīta) cilvēka privātajās lietās, aug ar milzīgā ātrumā.
Nu jau pat pāris dienas veci pieraksti pa reizei izraisa žēlumu pret man nu jau svešo rakstītāju.
Labā ziņa ir tāda, ka gadās atrast arī pa kādam zaķīšu viesulim (pārsvarā, dzejoļu formātā) tik bēda tāda, ka tie līdz cienījamo cibistu ausīm parasti nenonāk, tā paša iemesla dēļ, ka ciba manā pasaulē iekļuvusi tajā pašā plauktiņā, kurā Spanovskis glabā asaras, dziesmas un alu.
Dziļi atvainojos un gan jau kādu pērli iecūkošu starp neirozēm.
Galīgi pret jūsu piegurušām ausīm neizturos cienīgi.
Bet, zinko, laika sprīdis, kurā, lasot pierakstus (savus) sāku justies, kā rakājoties sveša (diezgan apdauzīta) cilvēka privātajās lietās, aug ar milzīgā ātrumā.
Nu jau pat pāris dienas veci pieraksti pa reizei izraisa žēlumu pret man nu jau svešo rakstītāju.
Labā ziņa ir tāda, ka gadās atrast arī pa kādam zaķīšu viesulim (pārsvarā, dzejoļu formātā) tik bēda tāda, ka tie līdz cienījamo cibistu ausīm parasti nenonāk, tā paša iemesla dēļ, ka ciba manā pasaulē iekļuvusi tajā pašā plauktiņā, kurā Spanovskis glabā asaras, dziesmas un alu.
Dziļi atvainojos un gan jau kādu pērli iecūkošu starp neirozēm.