Knapi ierakstījies likumā
Mar. 28th, 2014 | 04:31 pm
A es kad pīpēju, man lielākoties pat negribās, es tā kā ar kaut kādu augstāku spēku spītējos.
Mol, tu gribi, lai es ceļos, ceļos, bet es gribu sabrukt un izslēgties -
esmu nogurusi pie pievilkties, turēt līdzi, paspēt ielekt tramvajā, laikā samaksāt parādu.
Neinteresē nolikt eksāmenu, saņemt atzinības rakstu, piedodiet.
Un tad es pīpēju un plaušas īsti nevelk, astma taču, drusku slikti paliek un krasi tā vēl drūmāk.
Es iekrītu kaut kādā slepenā realitātes kabatā, kurā man ir tik slikti,
ka sevi tur jāatstāj un uz brīdi var vienkārši būt tiešā saskarē ar esošo.
Asfalts, sēta, zābaki, putns lido, apmācies.
Kad es vemju, tad man arī reizēm tā ir.
Zinu, man ir problēmas ar dabas likumu,
bet es šaubos, vai dabu varētu saukt pat to labāko likumdevēju.
Nu par ko es vispār runāju! Es taču jau kopš inkubatora
neesmu īsti labi ierakstījusies.
Mol, tu gribi, lai es ceļos, ceļos, bet es gribu sabrukt un izslēgties -
esmu nogurusi pie pievilkties, turēt līdzi, paspēt ielekt tramvajā, laikā samaksāt parādu.
Neinteresē nolikt eksāmenu, saņemt atzinības rakstu, piedodiet.
Un tad es pīpēju un plaušas īsti nevelk, astma taču, drusku slikti paliek un krasi tā vēl drūmāk.
Es iekrītu kaut kādā slepenā realitātes kabatā, kurā man ir tik slikti,
ka sevi tur jāatstāj un uz brīdi var vienkārši būt tiešā saskarē ar esošo.
Asfalts, sēta, zābaki, putns lido, apmācies.
Kad es vemju, tad man arī reizēm tā ir.
Zinu, man ir problēmas ar dabas likumu,
bet es šaubos, vai dabu varētu saukt pat to labāko likumdevēju.
Nu par ko es vispār runāju! Es taču jau kopš inkubatora
neesmu īsti labi ierakstījusies.