- - June 12th, 2013

...lielu savas dzīves daļu esmu ieguldījusi cīņā ar spalviņām...

11:12

Māmiņa dārzā trimmerē zāli,
Timotejs uzkāpis uz ķebļa pa itāļu manierei ar pilnu krūti sauc pa otrā stāva logu:
"Karīna! Tu spļauj zāles?"
Mamma, saprotams, nedzird tajā apdullinošā rēkoņā.

Timotejs, nesagaidījis atbildi izkliedz jautājumu ar aptuveni piecu sekunžu intervālu.

Pēc labas pusstundas, viņš beidzot attipšina tāds saguris un aizsmakušā balsī secina
"Es jau Karīnu parunājos..."

Tikko paķēris manu no vecmāmiņas mantoto operas binokli atgriezās postenī...
"iešu viņu labāk paredzēt."

21:20

Timotejs tikko atteicās apmeklēt tualeti. Grib čurāt uz koka nevis podā.
Kājiņas krustā, asaras acīs... Skaidri redzams, ka apčurāsies, ja nelaidīšu ārā.
Uzvarēja mūsu cīņā.
Tikko viens varonīgi nokāpa lejā pa trepēm ar vienu roku balstīdamies pret sienu.
Vēl atskatāījās uz durvīs stāvošo mani un stingri, gandrīz dusmīgi, piekodināja:
"Tu tikai nenāc ārā!" un tad tā maigāk, it kā apžēlodamies:
"Ej iekšā... pacep pankūciņas."