Rakstīšana un čīkstēšana
Mar. 16th, 2013 | 02:27 am
Nezinu kā sākt.
Tikko runāju ar mammu, ka ar rakstīšanu man grūti, jo es zinu, ka tas mirklis,
kad es piesēžos man prasa milzīgu piepūli, bet piesēsties vienmēr sanāk tikai uz pāris stundām,
jo… nu apstākļi ir kādi tie ir. Un tad pēc tam tā sajūta, kad krīti no kājām pēc negulētas, norastītas – tiešā nozīmē–
nakts un tu jūti, ka varētu tā vēl nedēļu, vēl mēnesi ar to jaudu ko pie šī pagrieziena esi uzņēmis bliezt… bet nevar.
Tu pagulēsi un būs jauna diena un ikdiena ar saviem pienākumiem un rūpēm izšķīdinās to lādiņu,
kurš šobrīd izpaužas vien kā zili statiskās enerģijas uzplaiksnījumi lietām, kam pieskaros.
Tikko runāju ar mammu, ka ar rakstīšanu man grūti, jo es zinu, ka tas mirklis,
kad es piesēžos man prasa milzīgu piepūli, bet piesēsties vienmēr sanāk tikai uz pāris stundām,
jo… nu apstākļi ir kādi tie ir. Un tad pēc tam tā sajūta, kad krīti no kājām pēc negulētas, norastītas – tiešā nozīmē–
nakts un tu jūti, ka varētu tā vēl nedēļu, vēl mēnesi ar to jaudu ko pie šī pagrieziena esi uzņēmis bliezt… bet nevar.
Tu pagulēsi un būs jauna diena un ikdiena ar saviem pienākumiem un rūpēm izšķīdinās to lādiņu,
kurš šobrīd izpaužas vien kā zili statiskās enerģijas uzplaiksnījumi lietām, kam pieskaros.