- - July 22nd, 2012

Šīsdienas performance "White rabbit by the way"
bija viens no skaistākajiem darbiem.
Turpmāk sauciet mani par ģimenes albūmu un mobilo fotogrāfiju zvaigzni!
Renuārs atpūšās, bērni brīnās un priecājās.
Baltvīns, cigaretes un spīdīgas konfeti sirsniņas.
Un laiva slīd.


Pirms es nokļuvu brīnumzemē kopā ar Cepurnieku un Alisi
es devos gariem līdzi divu dienu ceļojumā pa šinto dievību apdzīvotu stāstu.
Tur bija skudras, kas nesa mazas krāsainas konfektītes kā apburtie putekļi - zvaigznītes.
Tur bija jāņtārpiņu pilns koks, kas tumsā mirguļoja kā izgreznots ar dzīvu lampiņu virteni.
Tādi mazi šinto gariņi, kas gaida meža karali.
Es pat pirmajā brīdī neticēju - domāju, ka kaut kāda mistiskas zaļganas laternas gaisma atspīd no lapām.
Bet - dārza vidū laterna? Var būt, ka tādu domu pieļāvu, jo naktī lavoties uz vēso terasi
no skapja izņēmu vienu svešu kažociņu, līdzīgi kā to izdarīja Lūsija, pirms nonāca Narnijā.
Un tad tā Pumpuru stacija - tukša veclaicīga koka ēka ar čīkstošu grīdu un čuguna krāsni. Neviena cilvēka.
Tumši mākoņi, nezin kā uzradusies maiga gaisma.
Tik ļoti kārojās aizbraukt līdz Tukumam, lai padzertu ar Zenibu tēju, bet to es nedarīju.
Tad, kad sliedes būs ūdenī,
tad kad Kamadži atradīs biļetes,
tad gan - nekādas kontroles.