- - July 18th, 2012

Ā nu man nav māju, bet es dzīvoju daudz kur un man ir padomā dažas brīnišķīgas vietas kur dzīvot.
Mēs ar mazuli esam taču čigāni. Un tad vēl arī parīt mēs dosimies div-trīs dienu gājienā-vilcienbraucienā
gar jūru. Pa ceļam apmeklēsim visus draugus - bērnus un viņu vecākus, kas tagad vasarnīcās.
Izkāpsim Lielupē, padzīvosim un paliksim pie Murses un viņas plašās kompānijas,
tad brauksim/iesim (pēc laika apstākļiem un noskaņojuma)uz Majoriem pie Jolantas un Matīsa un vēlkāda,
paliksim tur pa nakti un tad var būt vēl aizbrauksim uz kafejnīcu Tukumā.
Paņesim līdzi Timoteja jauno piepūsamo peldmantu -tādu kā minilaivu mašīnas izskatā.
Cerams, ka nelīs.

Man visu dienu galvā sēdēja dziesmas nosaukums- dega tā kā pierē ierakstīts zem ādas
- atklāti sakot pat nebiju droša, vai tāda dziesma vispār ir, bet
tagad iemeklēju internetā. Šī ir tā dziema: http://www.youtube.com/watch?v=m6ufsWO476A

Un vēl. Sapnī pamodos. Nemāku parasti tā īsti operēt ar sevi nomoda sapņos,
tāpēc vismaz mēģināju izlasīt vienu vārdu no papīra lapas redzes lokā.
Papīra lapa bija augšpēdus (lasīju no otras puses- nemācēju ne paņemt rokās, ne pieiet no otras puses),
vārds bija tāds kā rakstīts ar rakstāmmašīnu,
viens uz savas lapas, un drusku pairis vidū -
it kā būtu bijis veļasmašīnā, vai - nē - drīzāk
kāds būtu bieži sēdējis "togr" daļā un izberzis krāsu ar bikšpakaļu.
Vārds bija "Fotogrāfija".

Ā un mans vecais sapņu Uliss - tas tāčū superīgi, ka viņš beidzot izdots tāds pilnīgs.
To Ulisu, kad man nebija par viņu vispār nekāda dzirdēšana bijusi,
es sendienās (~10 g vec) redzēju sapnī (sapn gan viam bija sarkani ādas vāki un zelta burtiem virsraksts),
ka tas ir mans dzīvesstāsts,
tā ka būs jāpalasās.

pīpēt gulēt pīpēt gulēt.
Ir skaists koki un lampas un viss jāpaguļ
es zinu gribas stāstīt,
bet ir jāguļ taču arī.
Ā. Un šodien es pārsmējos.

Bankas ir tik smieklīgas ar vienu pieturu atstarpēm.