- - May 18th, 2012

Fū...
Kad viss ir noticis tā kā redzēju sapnī,
tad tagad vairs nav no kā baidīties.
Ā. Vēl jau bija tas līķutārpu sapnis,
bet tas jau laikam zimboliskais.

Nu tur, ka tas, kas izskatās dzīvs, citreizi nemaz nav dzīvs -
zinkā... moš tik tārpi ādu kustina.

Galvenais bērnus tur nevajga laist klāt.

ā un ir vel viens, bet to es jums nestāstīšu, lol

Nu ja un tad tā maģija nāk man virsū akal.
Pirmkārtām šon uzzināju (un es pat ij neko nejautāju),
ka taisni tādu sapni, kā es redzēju senāk
(tieši tas par kuru es šorīta ierakstā iemuldējos, ka neteikšu, lol)

parasti redz tantristu skolotājas. Un ja to nepiepilda, kas tai sapnī ir, tad...
uz redzēšanos, tā sacīt. Gaidi nākamo dzīvi.
Es tā sanervozējos pilnīgi... nevajg man nekādu nākamo dzīvi!
Man jau ar šito pietiek, paldies.

A moš tā tāda tantristu metafora - nu tā kā... "Katra dzīve man kā jauna diena."
Oj! Visu sajaucu. ("Katra diena kā jauna dzīve", gribēj teikt)

(Šon paguvu jau paspīdēt ar skumjo secinājumu, ka niedziņš stipri māk.)

Nu ja. Un tad cienījamais vistas dēls man ieteica darbu stipri pārrakstīt,
jo tēmu pa plašu esmu paņēmusi. Bet drusku pat tā kā vieglāk kļuva -
uz to taču viss gāja. Tā jau ir, kad Kanta ieteikumiem neklausa un
staigājot pa flīzētām grīdām
nekāpj uz šuvju vietām.