postapokaliptisks rīts
Feb. 19th, 2012 | 11:55 am
No iznīcības haosa sāk kūņoties Jaunās Pasaules kārtība,
kas savu grūto ceļu pretī zenītam
uzsāk no svaigi izberztas vannas dzemdinot pirmo cilvēku - Kashaduru.
Ir taču tā saucamā Astotā Diena. Un Astotā Diena ir jauna cikla sākums.
Vakarā uz šo Baobabu apsēsto planētu atgriezīsies mazais princis,
tāpēc jāizmēž drusku tie vienaldzības džungļi,
jāatrauj vaļā logi. Un nedrīkst aizmirst maģisko govju mēslu pulveri -
lai enerģētika laba, grīdas jāmazgā, piešaujot šķipsniņu no tā.
Es jau jūtu, ka vakarā mums būs tĀada zvaigznīšu zupa!
Papildināts 23:40
Vecmāmiņa izkļaņčīja mazuli uz vēlvienu dienu.
Es noraudāju, bet nu ejot viņiem labi.
Nu man jau pietiek brīvdienas!
Drugs don't work - gribu jau tik savu baby redzēt.
No gaišās puses paskatoties - kas tur traks - vēlviena diena.
Un šovakar bija tik daudz vairāk laika, ko kārtot māju un izklāt
svaigus linu paladziņus, kaisīt ziedlapiņām to, govju sūdiem mazgāto grīdu,
pa kuru staigās mazulis.
Kad iededz klusas gaismiņas un ieēd bļodiņu siltas vistas zupes
sāk pat likties, ka var šitajā pabaisajā dzīvoklī kaut kā dzīvot.
Un pateicoties vecmāmiņas uzvarai cīņā par mazuli,
esmu aizlāpījusi robu izglītībā ar Septīto Zīmogu
(bērnībā redzēts jau neskaitās) un var būt rīt nolikšu
vienu eksāmenu, ja būs iedvesma.
Nu bet tad gan atdodiet bērnu, atdodiet mazuli, atdodiet...
kas savu grūto ceļu pretī zenītam
uzsāk no svaigi izberztas vannas dzemdinot pirmo cilvēku - Kashaduru.
Ir taču tā saucamā Astotā Diena. Un Astotā Diena ir jauna cikla sākums.
Vakarā uz šo Baobabu apsēsto planētu atgriezīsies mazais princis,
tāpēc jāizmēž drusku tie vienaldzības džungļi,
jāatrauj vaļā logi. Un nedrīkst aizmirst maģisko govju mēslu pulveri -
lai enerģētika laba, grīdas jāmazgā, piešaujot šķipsniņu no tā.
Es jau jūtu, ka vakarā mums būs tĀada zvaigznīšu zupa!
Papildināts 23:40
Vecmāmiņa izkļaņčīja mazuli uz vēlvienu dienu.
Es noraudāju, bet nu ejot viņiem labi.
Nu man jau pietiek brīvdienas!
Drugs don't work - gribu jau tik savu baby redzēt.
No gaišās puses paskatoties - kas tur traks - vēlviena diena.
Un šovakar bija tik daudz vairāk laika, ko kārtot māju un izklāt
svaigus linu paladziņus, kaisīt ziedlapiņām to, govju sūdiem mazgāto grīdu,
pa kuru staigās mazulis.
Kad iededz klusas gaismiņas un ieēd bļodiņu siltas vistas zupes
sāk pat likties, ka var šitajā pabaisajā dzīvoklī kaut kā dzīvot.
Un pateicoties vecmāmiņas uzvarai cīņā par mazuli,
esmu aizlāpījusi robu izglītībā ar Septīto Zīmogu
(bērnībā redzēts jau neskaitās) un var būt rīt nolikšu
vienu eksāmenu, ja būs iedvesma.
Nu bet tad gan atdodiet bērnu, atdodiet mazuli, atdodiet...