- - December 16th, 2011

Šajā vakariņā iespītēju slimumam un ar Teiteju aizgāju uz Taku,
kur Bērnu Rīts gatavoja ēst un vēlāk arī muzicēja (to, diemžēl, nedzirdējām).

Jau atkal satiku to bārmeni, kuru ieraugot galvā sāk skanēt šitā dziesma.
Dabūju naudu savā karstajā plaukstā pārskaitīt kādas 10 reizes.
Izrādījās, ka tā tur bija precīzi tik cik vajag, lai gan izcenojums procesā mainījās kādas 3 reizes.
(Puisis nezināja cik īsti jāmaksā par melnu kafiju un glāzi piena.)

Pasniegusi precīzo naudu, nespēju atturēties un piebildu,
ka tagad man pietrūkst tikai zaķis un slapja vāvere*.

Ņemot vērā mūsu iepriekšējo sarunu**,
tas sāk izskatīties pēc skaistas draudzības sākuma.


____________________________________________________________________

* Vienu dienu ienāk bārā vīriņš, zaķis un slapja vāvere.
Vīriņš barmenim: "Man, lūdzu, skrūvi", izdzer "Cik jāmaksā?"
Bārmenis: "Lats un divdesmit"
Viriņš izvelk sīcenē no kabats precīzu summu un noliek.
Nākamā dienā atkal atnāks vīriņš, zaķis un slapja vāvere.
Vīriņš: "Lūdzu, martini ar šņabi", izdzer "Cik jāmaksā?"
Bārmenis:"Lats astoņdesmit" Vecītis izvelk no kabatas sīceni, nober, bet summa precīza.
Vēl pēc dienas atkal vīriņš klāt un zaķis un slapjā vāvere tāpat.
Vīriņš atkal iedzer un nober pilnīgi precīzu sīceni.
Bārmenis jautā: Kā tas nākas ka tev vienmēr ir tieši tik sīknaudas cik es prasu?
Vīriņš stāsta: "Nu es te atradu pudeli - ar džinu.
Viņš man saka - izpildīšu 3 tavas vēlēšanās.
Nu un es vēlējos - lai man vienmēr būtu nauda, bet ne par daudz, ne par maz
un lai man vienmēr blakus būtu zaķis ar slapju vāveri"

(Ja nu kāds tiešām vēl nezināja.)

** - Mēs jau taisamies beigt!
- Un cik ilgi jūs, es atvainojos, beigsiet?