Atradumi.
Nov. 27th, 2011 | 04:14 pm
Gatavojot rakstu RL skolai atradu 14. maija cibas ierakstu, kuru tā arī nepublicēju, jo nebija pabeigts.
Diemžēl neatceros kāds bija "vakara noslēgums", bet ieraksta sākums jauks. Padalīšos, a ko?
Tātad. Esmu pilnīgi atsitusies no rokām. Mana dzīve ir grezna kā galds mafijas kāzās. Netrūkst ne šaujampulvera smakas gaisā, ne piecstāvīgas tortes ar glazūras balodīšiem. Nezinu no kura gala sākt, bet ja jau esmu piezagusies pie doktora datora, tad var būt, ka vislabāk būtu ļauties logorejai. Piemēram, manas dzīves glazūras treknākais balodītis, plikiņš un sprogains kā mikelandželo eņģelis, tepat blakus sēž puslotosā un strinkškina Irras_pirras vecmāmiņas Baptistu stīgu orķestrim zagto dombru.
Irrai vakar bija vārdadiena, kura pagaidām vēl atzīmēta diezgan pieticīgi - jubilāre pirmā pērkona grandoņas pavadījumā mājās strādāja un triepa Jagermeister. (Mums bija iespēja to novērot videozvana laikā.) Aizvakar, toties, bija san dzim'sanas diena, kuru jau paguv'am atzīmēt gana krāšņi. Izlaidām loku pa "stilīgajām" vietām, miera ielu izstaigājām. Nu nekā- zastojs pilnīgs. Piemēram Takā- kaut kāds bērnības regejs, pāris iepalikušu smēķētāju- bārmeņa draugu.
Bārmenis- Mēs tūliņ beigsim.
Es- Un, apmēram cik ilgi jūs, es atvainojos, beigsiet?
Nu aizgājām tikko beidza. Noskaņojums mērens. Iepriekšējā miera ielas iestādē, kurā malkojām vīnu, sēžot uz ārā izstellētajiem krēsliem pārējo nedaudzo apmeklētāju sarunas jau vien bija ko vērtas.
-ō. es par suņiem varētu runat stundām...
Bet toties kēds bija vakara noslēgums...
Diemžēl neatceros kāds bija "vakara noslēgums", bet ieraksta sākums jauks. Padalīšos, a ko?
Tātad. Esmu pilnīgi atsitusies no rokām. Mana dzīve ir grezna kā galds mafijas kāzās. Netrūkst ne šaujampulvera smakas gaisā, ne piecstāvīgas tortes ar glazūras balodīšiem. Nezinu no kura gala sākt, bet ja jau esmu piezagusies pie doktora datora, tad var būt, ka vislabāk būtu ļauties logorejai. Piemēram, manas dzīves glazūras treknākais balodītis, plikiņš un sprogains kā mikelandželo eņģelis, tepat blakus sēž puslotosā un strinkškina Irras_pirras vecmāmiņas Baptistu stīgu orķestrim zagto dombru.
Irrai vakar bija vārdadiena, kura pagaidām vēl atzīmēta diezgan pieticīgi - jubilāre pirmā pērkona grandoņas pavadījumā mājās strādāja un triepa Jagermeister. (Mums bija iespēja to novērot videozvana laikā.) Aizvakar, toties, bija san dzim'sanas diena, kuru jau paguv'am atzīmēt gana krāšņi. Izlaidām loku pa "stilīgajām" vietām, miera ielu izstaigājām. Nu nekā- zastojs pilnīgs. Piemēram Takā- kaut kāds bērnības regejs, pāris iepalikušu smēķētāju- bārmeņa draugu.
Bārmenis- Mēs tūliņ beigsim.
Es- Un, apmēram cik ilgi jūs, es atvainojos, beigsiet?
Nu aizgājām tikko beidza. Noskaņojums mērens. Iepriekšējā miera ielas iestādē, kurā malkojām vīnu, sēžot uz ārā izstellētajiem krēsliem pārējo nedaudzo apmeklētāju sarunas jau vien bija ko vērtas.
-ō. es par suņiem varētu runat stundām...
Bet toties kēds bija vakara noslēgums...
Link | Leave a comment {1} | Add to Memories
Dobraja pķica Feņiks
Nov. 27th, 2011 | 10:32 pm
Bļēeee...
Izprokrastinēju puspaku frī kartupeļu, bet nu beigu beigās to rakstu RL skolai pa vienu dienu būšu arī uzčikinājusi. Jāatzīstās gan, ka pa vidam kritiķi (miesīgā māsa un labākā draudzene) mani nesaudzīgi iznīcināja, bet nu esmu atdzimusi kā Fēnikss no pelniem, tā sacīt!
Izprokrastinēju puspaku frī kartupeļu, bet nu beigu beigās to rakstu RL skolai pa vienu dienu būšu arī uzčikinājusi. Jāatzīstās gan, ka pa vidam kritiķi (miesīgā māsa un labākā draudzene) mani nesaudzīgi iznīcināja, bet nu esmu atdzimusi kā Fēnikss no pelniem, tā sacīt!