- - September 21st, 2011

Zin, kas man šodien likās interesanti?
Biju uz skolu aigājusi.
Ielavījos vienā otrkursnieku lekcijā atsvaidzināt zināšanas, da padiskutēt. Par Marcionu tur stāstīja un Origenu, JD kanona veidošanos un tā. Un tad tāda interesanta domiņa man radās sakarā ar Marciona ieskatiem VD vs JD jautājumā, ka tas varētu attiekties uz mana bakalaura tēmu (~ apziņas attīstības saistība ar atklāsmi laikā). Nu vienvārdsakot, ka Marcions jau kad tur (~140 gads vai?) runāja par "ass laiku" līdzīgi kā to darīja Karls Jasperss pavisam nesen. Secinājums tāds, ka Marcions (to ko Jasperss tagad) jau ahūni sen izsecinājis, tikai lokālā (VD-JD) kontekstā, nevis worldwide. Eto oģin.
Bet tad tur kļūst aktuāls jautājums par duālistisko uztveri, kas gan viņam, gan vēlākajiem baznīctēviem kaut kā bija piesējies (vai no "iztočņika", vai no platonisma un ebr. misticisma - hren viņ zin.) Vienvārdsakot - ka matērija ir ļaunums. Marciona gadījumā - matērija ir ļaunā demiurga (ebreju "cita", "ne-mīlestības" dieva) radīta herņa. Tas tā kā būtu skaidrs, bet tādā gadījumā nevar runāt par lineāru apziņas attīstību. Eto dva.
Jābūt lēcienam, kas pārnes no viena uztveres līmeņa uz nākamo (nu, tipa, kā texta izpratnes līmeņi - Marciona gadījumā līdzīgu domu apstiprina viņa apgalvojums, ka Jēzus 2. atnākšana ir garīgs piedzīvojums, bet ebreji savu Mesiju arī sagaidīs, bet tas būs tāds kā viņu dievs - mirstīgs (jo VD nekur neesot apgalvots pretējais (neņemos gan galvot (šito prasiet Kokinam))), politisks līderis, kas atjaunos Jeruzalemi utt (!!!)) Tas vēlviens jauks arguments par labu "ass laikam", BET...
Es gribētu paklunkurēt vēl uz priekšu - (jo līdz galam iet šonakt negribētos- gulēt tak ar' vajg) Tā kā vēsturiskā apziņas attīstība (cik nu mēs par to varam spriest) tomēr tiecas uz cikliskām svārstībām - krišanu no vienas galējības otrā (koro4e kaut kā jau tā visa gifņa līdzsvarojās. Un te lakam jāmin piemērs, citādi nebūs skaidrības: ziema- vasara (joks) Nu- kad hierahiskie un strukturētie benidiktiāņu mūki kad sāka uzresnēt fiksi uztaisījās izkāmējušie askētisko mūku- frīstaileru ordeņi. (Nu tas tāds ātrais piemērs no kristīgās galaktikas, bet citur jau vēl krāšņāk, skat, kaut vai tantrismu.)) Visbeidzot secinājums: Ja jau visa tā gifņa turpina būt cikliska par spīti tam, ka, kopš zināma notikuma ir kļuvusi arī lineāra, tad var jau būt, ka laiks ir cikliski-lineārs (+ vēl pēdējo gs. paātrinājums = tāda kā spirāle, kas sāk vīties ar vien mazākos lociņos, kamēr tie vairs nav saskatāmi un tad jau moš viņa arī var būt par pamatu citas lielas spirāles... nu, skaidrs, vienvārdsakot (vismaz man) Eto tri.
Starp citu Torčinovs par ķīniešu laika uztveri kaut kad bija izvirzījis teoriju "cikliski-lineārs".
Vēl saistībā ar "lineāro laiku" piefiksēju, ka tā virzība teol. domā no holistiska skatījuma uz duālistisku nav nemaz tik viennozīmīga, jo tak Origens uz mūža galu sagāja duālistā (atzīstot demiurgu un Dievu), bet Tertuliāns - tā kā bišķi nokāpa (agrāk tomēr montānists bija).
Nu vot. Un pēdējā, bet teju lielākā šodienas garšīgā doma bija tāda, ka archenemy duālismam ir savi benefiti - ja matēriju uztver par nevēlamu demiurga radītu šķērsli komunikācijai ar garīgām sfairām, tad slimības ir kā plaisas mūsu būtnes čaumalā, kas dod mums iespēju izsprukt no savas čaumalas un "reach out and touch me". (Apmēram tā, bet tikai ne tik stilīgi to visu arī Origens aprakstīja.) (Šitas mani īpaši sajūsmināja tāpēc, ka man krājas pretargumenti tiem pilnības "sola foršā fidā" meklētājiem- auras nostiprinātājiem - paura nocietinātājiem)
Tā, ka viedais Origens pats saka - I hurt myself today. Eto četiri.
Bet es beigšu sevi sāpināt un iešu gulēt.

Starp citu - man šodien dzimšanas diena.

Nelieši. neviens mani neizved pat nelielā pastaigā. Nerunājot jau nemaz par apdāvināšanu "īstajā dienā".
Visi jau nevar. To es saprotu. Bet nu vismaz viens!!!