(no subject)
Mar. 26th, 2011 | 04:30 pm
Tātad. Pirms izbraukšanas uz lidostu mēs ar varnu mazinājām stresu ar nelielu daudzumu šnaba. Priekš lidojuma santa sagādāja ļoti patīkamo tax free Camus konjaku, kuru tad arī lidojuma laikā malkojām. Pirms izlidošanas satraucos, bet tad dabūju vietu pie loga un tas bija tik šausmīgi skaisti, ka aizmiru uz brīdi pat uztraukties - paceļoties un nolaižoties varēja redzēt pilsētas gaismas, kuras tā savirknējās, ka dažādas vietas piķa melnajā pilsētā izskatījās pēc no pulsējošām lavas līnijām izveidotiem milzu simboliem. Zeme likās it kā sadalīta gabalos ar dažādu nokrāsu gaismas bumbulīšu plūsmām un virs šīs maģiskās ainavas mākoņi, kā dūmi no izvirduma piedeva ainavai kaut kādu Mordoras mijkrēšļa episko maģiju.
Kad sagurušas nolaidāmies Tbilisi un sagaidījām bagāžu tad sākām uztraukties, vai mūs atpazīs, vai mūs atradīs un kaut ko tamlīdzīgu, bet pirms vēl paguvām aizpīpēt pirmo cigareti Gruzijā, no pretējās ielas puses strauji, bet nevarētu teikt, ka mērķtiecīgi, tuvojās dīvains pārītis - viens manāmi iereibis kaut ko iedvesmoti klāstot, otram- klusā un mierīgā balsī atbildošam- iekāries elonī. Protams, ka stingri iereibušais sirmais vīrs izrādījās pats Karamans- mākslinieku rezidences, kurā paliekam, saimnieks. Otrs, paldies dievam, bija viņa šoferis. Tad sekoja 2 h brauciens, kura sākumā jau knapi turējos kājās, bet kur atrubīties ar īsti nebija. Brauciena sākumā izlaidām caur fantastisko (vietās, kurās nav ielauzusies komercija) Tbilisi vecpilsētu, kurā arī piestājām uzpīpēt.
Pirms apstāšanās Karamans bija paguvis piesūkt mūsu izdzīvošanai nepieciešamo konjaku un kategoriski atteicās to atdot, bet kamēr viņš bija iegrimis sarunā ar Karīnu, San iemanījās to veikli izzagt no viņa kabatas. Bija interesanti vērot, kā viņš sašutis meklēja konjaka pudeli (moi podarok), drošības labad ielūkodamies arī tuvākajā miskastē.
Tālākajā ceļā Karamans ik pa laikam izpildīja savdabīgu jogu prekšējā sēdeklī, lai varētu ieraudzīt aizmugurējā sēdeklī sēdošo Karīnu, vai lai pastieptu viņai siltu plaukstu, ar kuru stingri paspiest viņējo un regulāri atkārtoja "Ja očeņ rad što vi prijehaļi" un "Karina- umnij ženščina". Pamazām iestājās rīts.
Izkratījušies cauri pāris ciematiem un izlavierējuši pa kalnaini-bedraini-maisiņu klātajām ielām beidzot bijām klāt. Rezidences pagalmā šķūnis uz kura uzgleznotas divas melnas cūkas un daudz vīna pudeļu, plašs pagalms ar pāris kokiem, soliņigaldi, tepat netālu- kalni un mēs tricināmies pie veclaicīgās mājas ar milzu terasēm un šķībo tornīti un blisinamies miegainajām ziemeļnieču acīm,
Kad sagurušas nolaidāmies Tbilisi un sagaidījām bagāžu tad sākām uztraukties, vai mūs atpazīs, vai mūs atradīs un kaut ko tamlīdzīgu, bet pirms vēl paguvām aizpīpēt pirmo cigareti Gruzijā, no pretējās ielas puses strauji, bet nevarētu teikt, ka mērķtiecīgi, tuvojās dīvains pārītis - viens manāmi iereibis kaut ko iedvesmoti klāstot, otram- klusā un mierīgā balsī atbildošam- iekāries elonī. Protams, ka stingri iereibušais sirmais vīrs izrādījās pats Karamans- mākslinieku rezidences, kurā paliekam, saimnieks. Otrs, paldies dievam, bija viņa šoferis. Tad sekoja 2 h brauciens, kura sākumā jau knapi turējos kājās, bet kur atrubīties ar īsti nebija. Brauciena sākumā izlaidām caur fantastisko (vietās, kurās nav ielauzusies komercija) Tbilisi vecpilsētu, kurā arī piestājām uzpīpēt.
Pirms apstāšanās Karamans bija paguvis piesūkt mūsu izdzīvošanai nepieciešamo konjaku un kategoriski atteicās to atdot, bet kamēr viņš bija iegrimis sarunā ar Karīnu, San iemanījās to veikli izzagt no viņa kabatas. Bija interesanti vērot, kā viņš sašutis meklēja konjaka pudeli (moi podarok), drošības labad ielūkodamies arī tuvākajā miskastē.
Tālākajā ceļā Karamans ik pa laikam izpildīja savdabīgu jogu prekšējā sēdeklī, lai varētu ieraudzīt aizmugurējā sēdeklī sēdošo Karīnu, vai lai pastieptu viņai siltu plaukstu, ar kuru stingri paspiest viņējo un regulāri atkārtoja "Ja očeņ rad što vi prijehaļi" un "Karina- umnij ženščina". Pamazām iestājās rīts.
Izkratījušies cauri pāris ciematiem un izlavierējuši pa kalnaini-bedraini-maisiņu klātajām ielām beidzot bijām klāt. Rezidences pagalmā šķūnis uz kura uzgleznotas divas melnas cūkas un daudz vīna pudeļu, plašs pagalms ar pāris kokiem, soliņigaldi, tepat netālu- kalni un mēs tricināmies pie veclaicīgās mājas ar milzu terasēm un šķībo tornīti un blisinamies miegainajām ziemeļnieču acīm,