SS
Dec. 21st, 2010 | 11:17 am
"Sieviete sievietē aizņem tik daudz vietas, lai tas, kas paliek pāri, mākslai nepietiktu."
/Bišķi pārfrāzēts pēc manas zaprašanas no Māras Ķimeles teiktā./
Man vienmēr bijušas sarežģītas attiecības ar tāda pieņēmuma akceptēšanu, ka vīrietis un sieviete kaut kā pēc būtības atšķirās, bet... par to vienmēr interesanti padomāt.
Galējā abstrakcija "Sieviete", (tāpat kā "Vīrietis") nenorāda uz reālu dzimumam piemītošu īpašību kopumu, bet gan uz tādu arhetipisku papildinošu pretstatu pāri, kurš dzīvē nav sastopams, bet dziļi iesakņojies tiecas dominēt mūsu priekštatos.
tātad, drīzāk; "Sieviete sievietē TIECAS aizņemt tik daudz vietas, lai ar to, kas paliek pāri, mākslai nepietiktu."
Protams, tas, ka kāds priekštats ir dziļi iesakņojies, automātiski nenozīmē, ka tas ir aplams.
(Ja nu jūs domājat; "kāpēc ko tādu vispār paskaidrot?" piebildīšu, ka esmu pamanījusi šāda "neapgāžama" argumenta itin biežu klātesamību, šķietami inteliģentu cilvēku sarunās.)
Tomēr, saistībā ar "sievišķības" un "vīrišķības" priekštatiem zināms noilguma faktors varētu būt iestājes.
Daļa priekšštatu saistīti ar fizioloģiskajām atšķirībām, cita- ar vajadzību pildīt dažādas sociālas funkcijas, kuras mūsdienās stipri izplūdušas un mainījušās. Nu bet te vēl daudz un dikti par ko domāt. (Paldies Mārai un žurnālam "Lilitah", kurā atronama visai interesantā intervija ar M.Ķ.)
Moš jāuzraksta par šito kkāds darbiņš?
(Vo šitas, laikam - Uzrakstīt eseju apm. 3 lpp. garumā, ja iespējams, analizējot vispārīgas un teoloģiskas ētikas pieeju atšķirību šim jūsu izvēlētajam problēmjautājumam. Nu es tur biš pafrīstailošu. ētika+sikoloģija+no kurienes tas viss, lai būtu pašam aizraujošāk.)
Ja nu kādu interesantu domu kāds vēl iedomājies i' pa šitento tēmu, ta uzrakst lūdz komentārā.
Uj. jāiet pie sprogainajiem. (Un te es nerunāj par Kūsu Karīni, bet tas jau cits stāsts :D)
/Bišķi pārfrāzēts pēc manas zaprašanas no Māras Ķimeles teiktā./
Man vienmēr bijušas sarežģītas attiecības ar tāda pieņēmuma akceptēšanu, ka vīrietis un sieviete kaut kā pēc būtības atšķirās, bet... par to vienmēr interesanti padomāt.
Galējā abstrakcija "Sieviete", (tāpat kā "Vīrietis") nenorāda uz reālu dzimumam piemītošu īpašību kopumu, bet gan uz tādu arhetipisku papildinošu pretstatu pāri, kurš dzīvē nav sastopams, bet dziļi iesakņojies tiecas dominēt mūsu priekštatos.
tātad, drīzāk; "Sieviete sievietē TIECAS aizņemt tik daudz vietas, lai ar to, kas paliek pāri, mākslai nepietiktu."
Protams, tas, ka kāds priekštats ir dziļi iesakņojies, automātiski nenozīmē, ka tas ir aplams.
(Ja nu jūs domājat; "kāpēc ko tādu vispār paskaidrot?" piebildīšu, ka esmu pamanījusi šāda "neapgāžama" argumenta itin biežu klātesamību, šķietami inteliģentu cilvēku sarunās.)
Tomēr, saistībā ar "sievišķības" un "vīrišķības" priekštatiem zināms noilguma faktors varētu būt iestājes.
Daļa priekšštatu saistīti ar fizioloģiskajām atšķirībām, cita- ar vajadzību pildīt dažādas sociālas funkcijas, kuras mūsdienās stipri izplūdušas un mainījušās. Nu bet te vēl daudz un dikti par ko domāt. (Paldies Mārai un žurnālam "Lilitah", kurā atronama visai interesantā intervija ar M.Ķ.)
Moš jāuzraksta par šito kkāds darbiņš?
(Vo šitas, laikam - Uzrakstīt eseju apm. 3 lpp. garumā, ja iespējams, analizējot vispārīgas un teoloģiskas ētikas pieeju atšķirību šim jūsu izvēlētajam problēmjautājumam. Nu es tur biš pafrīstailošu. ētika+sikoloģija+no kurienes tas viss, lai būtu pašam aizraujošāk.)
Ja nu kādu interesantu domu kāds vēl iedomājies i' pa šitento tēmu, ta uzrakst lūdz komentārā.
Uj. jāiet pie sprogainajiem. (Un te es nerunāj par Kūsu Karīni, bet tas jau cits stāsts :D)