Gluki pošļi
May. 18th, 2010 | 12:14 am
Tā vietā lai baudītu maija mēnesi mēdzu iestrēgt uz mūžvecajiem vistu-olu jautājumiem "Kāpēc labais ir labs?" un tamlīdzīgi, bet jo īpaši "Kā ir iespējama nežēlība?" Izvirtis prāts, laikam.
Redzēju sapnī vārītu zīdaini. Pretīgi pat rakstīt to, bet sapnī tā bija tāda kā metafora, droši vien, un tāpēc nebija saistīta ar šausmīgām izjūtām. Atvēru vāku lielam katlam savas bērnības komunālā dzīvokļa virtuvē. Un tur viņš bija. Glīts un kā aizmidzis. Vēl nodomāju - man likās, ka šāda situācijā visam būtu jāsavārās galertā, bet redz cik glīts. gluži kā aizmidzis. Un aizvēru vāku. Varētu būt, ka tur arī kāda saspēle ar šo atgadījumu kura atstāsts jau kļuvis leģendārs :
Mana mamma sēž virtuvē, lasa avīzi, dzer, kafiju, vai ko nu tur virtuvē dara. Ienāk Tasija (mūsu kaimiņu nelabvēlīgās ģimenes māte) smagās pohās. Vaidēdama izvelk no pieliekamā cūkas kāju, uzliek uz plīts tējkannu, iebāž tajā cūkas kāju un stenēdama aiziet.
Pēc laiciņa virtuvē ienāk Boriss (Tasijas civilvīrs un pudelesbrālis ) arī ļoti pārguris pēc vakardienas svinībām. Piešļūc pie plīts, noņem tējkannai vāciņu un ātri to aizcirtis, ievaidās: "Vaivaivaivai...." Pēc nelielas klusuma pauzes ielūkojas tējkannā vēlreiz un atkal: "Vaivaivai..." Trešo reizi ieskatījies tējkannā Boriss vārgi iesaucas: "Apjatj gļuki pošļi!" un dodas atpakaļ uz savu istabu.
Redzēju sapnī vārītu zīdaini. Pretīgi pat rakstīt to, bet sapnī tā bija tāda kā metafora, droši vien, un tāpēc nebija saistīta ar šausmīgām izjūtām. Atvēru vāku lielam katlam savas bērnības komunālā dzīvokļa virtuvē. Un tur viņš bija. Glīts un kā aizmidzis. Vēl nodomāju - man likās, ka šāda situācijā visam būtu jāsavārās galertā, bet redz cik glīts. gluži kā aizmidzis. Un aizvēru vāku. Varētu būt, ka tur arī kāda saspēle ar šo atgadījumu kura atstāsts jau kļuvis leģendārs :
Mana mamma sēž virtuvē, lasa avīzi, dzer, kafiju, vai ko nu tur virtuvē dara. Ienāk Tasija (mūsu kaimiņu nelabvēlīgās ģimenes māte) smagās pohās. Vaidēdama izvelk no pieliekamā cūkas kāju, uzliek uz plīts tējkannu, iebāž tajā cūkas kāju un stenēdama aiziet.
Pēc laiciņa virtuvē ienāk Boriss (Tasijas civilvīrs un pudelesbrālis ) arī ļoti pārguris pēc vakardienas svinībām. Piešļūc pie plīts, noņem tējkannai vāciņu un ātri to aizcirtis, ievaidās: "Vaivaivaivai...." Pēc nelielas klusuma pauzes ielūkojas tējkannā vēlreiz un atkal: "Vaivaivai..." Trešo reizi ieskatījies tējkannā Boriss vārgi iesaucas: "Apjatj gļuki pošļi!" un dodas atpakaļ uz savu istabu.