nākotne vs tagadne, a meibī not?
Oct. 30th, 2009 | 07:10 pm
Laikam tomēr esmu dzimusi šitādām izklaidītēm. Saprotu, ka ar manu iekavēto darbu apjomu man sen jau vajadzētu kaut kā mēģināt piekukuļot beidzējus, vai sācējus, lai štancē darbus manā vietā, bet nu nivaru, un ne jau tādēļ, ka man ticība neļautu.
Šodien pirmo reizi pēc ~gada (paldies Timotiņam, kurš tik cītīgi gulēja) tā pa īstam pieķēros Vecās Derības eksegēzei. Nu mani vnk sajūsmina šitā visa vārdiņu-ķipariņu cilāšana, ceļošana laikā un kultūrās un beigu beigās dažādu sazvērestības teoriju margošana, dzīves jēgas atrašana-pazaudēšana-atrašana-pazaudēšan a - kā ķirsis uz putukrējuma.
Būtu jau gan prātīgāk strādāt kaut ko par ko man maksā (piemēram kartonu kastīšu locīšana, {pilnīgi nopietni})jo citādi vairs nevarēsim arī vairs samaksāt par dzīvokli, bet kaut kā jau tas viss ir tā iekārtots, ka man intuīcija saka priekšā, ka viss būs labi.
Un tagad mēs ar Timotiņu iesim ēst trusi, kurš nav atgremotājdzīvnieks.
Gan jau, gan jau...
Šodien pirmo reizi pēc ~gada (paldies Timotiņam, kurš tik cītīgi gulēja) tā pa īstam pieķēros Vecās Derības eksegēzei. Nu mani vnk sajūsmina šitā visa vārdiņu-ķipariņu cilāšana, ceļošana laikā un kultūrās un beigu beigās dažādu sazvērestības teoriju margošana, dzīves jēgas atrašana-pazaudēšana-atrašana-pazaudēšan
Būtu jau gan prātīgāk strādāt kaut ko par ko man maksā (piemēram kartonu kastīšu locīšana, {pilnīgi nopietni})jo citādi vairs nevarēsim arī vairs samaksāt par dzīvokli, bet kaut kā jau tas viss ir tā iekārtots, ka man intuīcija saka priekšā, ka viss būs labi.
Un tagad mēs ar Timotiņu iesim ēst trusi, kurš nav atgremotājdzīvnieks.
Gan jau, gan jau...