logorea terapeutica vulgaris
Aug. 30th, 2009 | 08:18 pm
Kaspara vecāki atveda ceturdaļcūķi, Bērnu Māja remontā, es regulāri ielavos Kaspara e-bayā un sapērkos auduma autiņbksītes, san atsakoties no kakas piesmērē papīrus, Priede īsteno manu bebīša dibena augstuma sapni, san uzdāvina dzimšanas dienas kleitu- visskaistāko pasaulē, es uzvelku skaistāko pasaules kleitu, uzkrāsojos un izņemu no matiem ruļļus, Kaspars ir brīnišķīgs- pilnīgi negaidīti palaiž mūs ar san ballēties. Nejauši uzietajā SKA & reggae ballītē atrodam Bruņurupuci un Bizoni, visi kas nav geji iekāro mani, bet dabū tikai mīļotais vīrietis. Lasu Kanta iedoto Joseph Campbell grāmatu- beidzot saņēmos, jo valoda ir sarežģīta. Šaubos arī, vai šo ierakstu varēs salasīt, jo viss ir neskaidras druskas. Atkal jau tonna skaistu un vēl viskādi citādi interesantu notikumu, kurus neesmu aprakstījusi.
Vikuša mūs vizināja ar jahtu, es interesējos par Public Relations, kas patiesībā ir Propaganda bez kara un ilgojos un uztraucos par skolu.
Santa māca Timotejam spāniski teikt "Me gusta beber leche..." un tajā brīdī, kad viņa satraukti un ātri nober "...de maman" es atskatos un viss "leche de maman" ir atvemts uz viņas gādības. Tagad jau, spriežot pēc rībieniem un san saldajā balsī izteiktajiem komentāriem, "leche de maman" ir pārvērties "le grand kaka".
Cūku ir jāsacērt, Naked photography (neko vēl nevaru par to stāstīt, jo tas ir pārāk slepeni) jāizbīda un Kashadura un Fluff Mistress nevar vairs ilgi nociesties ēnā.
Kā lai pierunā Martinez Gonzales?
Oj. Cik daudz dzīves. Dažreiz gribas apstāties. Reizēm jau arī sanāk. Piemēram, mēs ar varnu, Dāvidu un Kasparu un Timoteju bijām uz jūru piknikā. Timotejs, lai arī ir bijis pie jūras vairākkārt, šoreiz pirmo reizi stāvēja seklumā pats ar savām sīkajām ķepiņām (turēju viņu pie padusēm) un piesardzīgas godbijības aizrautu elpu skatījās uz horizonta pusi.
Vēl es atradu vienā veikalā muminu olas. tādas es gribētu dzimšandienā saņemt veselu olu kasti. Žēl tikai, ka olā iekšā bija vienīgais no visiem muminu personāžiem, kuru negribēju dabūt. Morra. jau otrā reize dzīvē, kad es daboju morru. Vienreiz jau man atveda no somijas viens draugs kartiņu ar morru. Tā jau es biju priecīga, bet vislaiku nepameta doma- a kāpēc tieši Morra? Var būt, ka Svilpaste, bet ne jau Morra...
Plombīrs ar banānu šķēlītēm un siltu vaniļas mērci un pārbērt ar kanēli- tas ir garšīgi.
Ko es vēl nepateicu? Ā. es apvainojos uz vienu meiču un nezinu, vai es gadījumā negribu viņu sūtīt uz poda.
Bet kā, lai to saprot, kā rīkoties, kad kāds noliek kaku tavā dvēselē, bet pats nemaz to nemana un prasās vēl iekšā?
Vikuša mūs vizināja ar jahtu, es interesējos par Public Relations, kas patiesībā ir Propaganda bez kara un ilgojos un uztraucos par skolu.
Santa māca Timotejam spāniski teikt "Me gusta beber leche..." un tajā brīdī, kad viņa satraukti un ātri nober "...de maman" es atskatos un viss "leche de maman" ir atvemts uz viņas gādības. Tagad jau, spriežot pēc rībieniem un san saldajā balsī izteiktajiem komentāriem, "leche de maman" ir pārvērties "le grand kaka".
Cūku ir jāsacērt, Naked photography (neko vēl nevaru par to stāstīt, jo tas ir pārāk slepeni) jāizbīda un Kashadura un Fluff Mistress nevar vairs ilgi nociesties ēnā.
Kā lai pierunā Martinez Gonzales?
Oj. Cik daudz dzīves. Dažreiz gribas apstāties. Reizēm jau arī sanāk. Piemēram, mēs ar varnu, Dāvidu un Kasparu un Timoteju bijām uz jūru piknikā. Timotejs, lai arī ir bijis pie jūras vairākkārt, šoreiz pirmo reizi stāvēja seklumā pats ar savām sīkajām ķepiņām (turēju viņu pie padusēm) un piesardzīgas godbijības aizrautu elpu skatījās uz horizonta pusi.
Vēl es atradu vienā veikalā muminu olas. tādas es gribētu dzimšandienā saņemt veselu olu kasti. Žēl tikai, ka olā iekšā bija vienīgais no visiem muminu personāžiem, kuru negribēju dabūt. Morra. jau otrā reize dzīvē, kad es daboju morru. Vienreiz jau man atveda no somijas viens draugs kartiņu ar morru. Tā jau es biju priecīga, bet vislaiku nepameta doma- a kāpēc tieši Morra? Var būt, ka Svilpaste, bet ne jau Morra...
Plombīrs ar banānu šķēlītēm un siltu vaniļas mērci un pārbērt ar kanēli- tas ir garšīgi.
Ko es vēl nepateicu? Ā. es apvainojos uz vienu meiču un nezinu, vai es gadījumā negribu viņu sūtīt uz poda.
Bet kā, lai to saprot, kā rīkoties, kad kāds noliek kaku tavā dvēselē, bet pats nemaz to nemana un prasās vēl iekšā?