Mirkli, apstājies, tu esi skaists!
Aug. 18th, 2009 | 11:50 pm
Vakar, kad ar san bijām uz milongu bārā "I love you" pēkšņi iezvanījās telefons un man tapa zināms, ka vecais draugs Ķirbis ir atbraucis no Anglijas un tieši šobrīd nāk pie mums ciemos. Sazvanījām un pārtvērām Ķirbi lidojumā. Iedzērām sarkanvīnu, papļāpājām par dzīvi, paprovējām ar Ķirbi uzminēt Argentīnas tango soļus. San saka, ka izskatījās uz "to pusi". Mēģināt vēlreiz nesaņēmos, jo baidījos, ka vīna iedrosmināti nejauši apgāzīsim kādu trauslāku dejotāju pārīti. (Neuztraucaities- pieniņu Timotiņam jau mājās atstāju pudelītē)
Izbaudījām trauksmaino tango gaisotni līdz mielēm un devāmies vasaras naktī piesiet kājas pie zemes ar kāda čīzburgera palīdzību. Ar papīra saini, kurā atradās visas tās bulkas un nejēdzīgie našķi un saldās kafijas, uzkāpām uz Bernāra kafejnīcas jumta, piesēdām tumsā pie vientuļa galdiņa un, runājot par eksistences skumjāko pusi, itin viegli iztukšojām makpaku un kājām devāmies mājās.
Timotiņš aizmidzis gulēja šūpuļtīklā. Mēs ar san noskatījāmies dienišķo trītmenta devu un arī devāmies morfeja apskāvienos. Kaspars ar Ķirbi vēl mazliet uzdzīvoja.
Šodien jau no paša rīta puiši devās uz tirgu, iesvētot šo dienu par "gardumiņu dienu". Gandrīz visu laiku kaut ko gatavojām, nogaršojām, vai izbaudījām. Ik pa brīdim cīnījāmies ap plīti par tēmu "kā kas ir jādara", bet tad atkal atelpas brīžos, Ķirbis mēdza parādīties durvju ailā gaismas staru ieskauts- te lai draudzīgi iespiestu rokā vislabāko pasaules speķa maizi, te- garšīgāko visuma nektarīnu, vai vēl ko citu. Vakarā ciemos atnāca Maksis un Kripača. Maksis ar Kasparu nedaudz parunājās par skaņām, paklausījās Igaunijas kokgraužus u.c. interesantas lietas, ko nu kurš bija ierakstījis. Kripača apbrīnoja mazuli, Ķirbis izrādīja gādību un Santa savā istabā darbojās ar bildēm.
Kad viesi aizgāja, Kaspars un Ķirbis verandā sāka spēlēt ģitāru un akordeonu.
Tieši tā kā man visvairāk patīk- tā brīvi un spēlīgi. Tas izklausījās mazliet skumīgi un ļoti skaisti un mēs ar Timoteju uzmanīgi klausījāmies bijīgi ieplestām acīm kā divi opusumi, kas baidās pasteidzināt mirkļa nāvi.
Izbaudījām trauksmaino tango gaisotni līdz mielēm un devāmies vasaras naktī piesiet kājas pie zemes ar kāda čīzburgera palīdzību. Ar papīra saini, kurā atradās visas tās bulkas un nejēdzīgie našķi un saldās kafijas, uzkāpām uz Bernāra kafejnīcas jumta, piesēdām tumsā pie vientuļa galdiņa un, runājot par eksistences skumjāko pusi, itin viegli iztukšojām makpaku un kājām devāmies mājās.
Timotiņš aizmidzis gulēja šūpuļtīklā. Mēs ar san noskatījāmies dienišķo trītmenta devu un arī devāmies morfeja apskāvienos. Kaspars ar Ķirbi vēl mazliet uzdzīvoja.
Šodien jau no paša rīta puiši devās uz tirgu, iesvētot šo dienu par "gardumiņu dienu". Gandrīz visu laiku kaut ko gatavojām, nogaršojām, vai izbaudījām. Ik pa brīdim cīnījāmies ap plīti par tēmu "kā kas ir jādara", bet tad atkal atelpas brīžos, Ķirbis mēdza parādīties durvju ailā gaismas staru ieskauts- te lai draudzīgi iespiestu rokā vislabāko pasaules speķa maizi, te- garšīgāko visuma nektarīnu, vai vēl ko citu. Vakarā ciemos atnāca Maksis un Kripača. Maksis ar Kasparu nedaudz parunājās par skaņām, paklausījās Igaunijas kokgraužus u.c. interesantas lietas, ko nu kurš bija ierakstījis. Kripača apbrīnoja mazuli, Ķirbis izrādīja gādību un Santa savā istabā darbojās ar bildēm.
Kad viesi aizgāja, Kaspars un Ķirbis verandā sāka spēlēt ģitāru un akordeonu.
Tieši tā kā man visvairāk patīk- tā brīvi un spēlīgi. Tas izklausījās mazliet skumīgi un ļoti skaisti un mēs ar Timoteju uzmanīgi klausījāmies bijīgi ieplestām acīm kā divi opusumi, kas baidās pasteidzināt mirkļa nāvi.