- - September 25th, 2008

Tik bieži atceros par sv. Cibu un domās jau ierakstu kārtējo jautro gadījumu. Tur jau ar laikam ir tas āķis- prātā jau visa filma notinās tā, ka nepagūst ij ne ierakstīt. Un laiku nemāku sakārtot, lai sanāktu kaut ko ierakstīt. Bet nu beigšu taisnoties un izlīgšu ar jo daudzajiem notikumiem un novērojumiem, kuri dumpojās par to, ka netiks izstāstīti. Jāceļās rīt agri. Beidzot uz V.D. eksegēzi jāaizvelkās/ jāpavelkās.
A šodien laša zupu, ceptu lasi a rīsiem un karija mērci un selerijas- b. redīsa salātiem taisīju pie unas. visiem garšoja. un vēl šo- to gribēju izstāstīt, bet nav ne miņas ko.
Rīt jāintervē S.S., a man ta diktafona nav. Viss ir drusku baismīgi, bet būs jau labi.
Ārsti nevar sazvanīt. Es izskatos pēc begemota. Grāmatās ir labi. žēl- reti.
Dzīve jau arī ir jauka līdz zināmai robežai.
Kaspara mamma aizbrauc uz Grieķiju, manējā- arī. Cerams, ka nesatiksies.
vai arī labāk lai satiekās?

Pabarojiet mani ar suši, nopērciet ziemas zābaciņus un aizvediet uz kino.