Aizvainojuma teātris
Aug. 28th, 2008 | 05:00 pm
Ieilgušo katastrofisko finansiālo apstākļu dēļ cenšos pievērt acis uz
rudenī savairojušamies kultūras pasākumiem, izņemot tos, kuru
organizēšanā piedalos. Tik vien, kā ceru uz "dzimšanas dienas
pārsteigumiem", vai arī kaut kādām likteņa klizmām, kuras pašas
pieklauvē pie durvīm. Tā arī vakar cibā pamanīju biļeti uz izrādi
"Vilkme" pa baigi lēto. Noskaidroju, kas tas par teātri vispār ir, no
apraksta tapu stipri iepriecināta un grābu tik ciet, lai vakara pusē
sapucētos un dotos uz kultūras namu "Rītausma", kurš man jau labi
pazīstams, jo tur strādā arī mans dārgais burvis, (kuru vairs nevaru
atļauties). Izrāde arī bija burvelīga un jauka. ( bišķi jau varēja
atrast, kur piesieties, bet bija tik smuki, ka pat negribās to darīt!)
Brīnišķīgs francūžu pāris gados to visu taisīja. Lai gan ar
objektiem un mantiņām uz skatuves darbojās tikai vīrs. Visa darbība
notika gultā. :DD Ko nu es tur stāstīšu to, kas jāredz... Vienvārdskot- iekšiņa un āriņa. Par to tas bija. (Šovakar
būs vēlreiz) Tāda pavisam priecīga pēc izrādes beigām tomēr
neaizgāju, jo dīvainā kārtā, pēc un pirms izrādes satiku 3 paziņas,
kuri izturējās pret mani tā kā aizvainoti, tā kā kas. Gribējām kopā baigās lietas bīdīt, bet pēkšņi- nekā- un tādi skatieni it kā man uz pieres būtu pielīmēta kaka. lai būtu vēl riebīgāk- pēc tam
vēl satiku savu sendienu draudzeni ar puisi. Viņi izlikās mani neredzam un nesveicinot gāja garām. (Why me?) Jocīgi, kā tie dievi nokāpj zemē un izrādās pavisam parasti, kaislību plosīti mirstīgie.
Njā. Laikam jau neesmu tomēr nemaz tik brīnišķīga, ja jau tik daudzi no manas sabiedrības jūtās slikti. Tā arī nesaprotu, kāpēc neviens man negrib piemaksāt, lai es emigrētu uz Tallinu. Visiem taču būtu labāk.
Nu un vēl pie visa- šodien uzrakstīju sarakstu ar "nākotnes plāniem".
Dievs, ar mazā Unic dēliņa urīna strūklas palīdzību, norādīja mana saraksta reālo vērtību.
Trāpīgs zellis!
p.s. Un Dievs man tikko atkal piespēlēja biļeti uz teātri! (Arī šoreiz es pat nemeklēju!!! ) "Soņu" beidzot redzēšu!
Trāpīgs zellis! :)
rudenī savairojušamies kultūras pasākumiem, izņemot tos, kuru
organizēšanā piedalos. Tik vien, kā ceru uz "dzimšanas dienas
pārsteigumiem", vai arī kaut kādām likteņa klizmām, kuras pašas
pieklauvē pie durvīm. Tā arī vakar cibā pamanīju biļeti uz izrādi
"Vilkme" pa baigi lēto. Noskaidroju, kas tas par teātri vispār ir, no
apraksta tapu stipri iepriecināta un grābu tik ciet, lai vakara pusē
sapucētos un dotos uz kultūras namu "Rītausma", kurš man jau labi
pazīstams, jo tur strādā arī mans dārgais burvis, (kuru vairs nevaru
atļauties). Izrāde arī bija burvelīga un jauka. ( bišķi jau varēja
atrast, kur piesieties, bet bija tik smuki, ka pat negribās to darīt!)
Brīnišķīgs francūžu pāris gados to visu taisīja. Lai gan ar
objektiem un mantiņām uz skatuves darbojās tikai vīrs. Visa darbība
notika gultā. :DD Ko nu es tur stāstīšu to, kas jāredz... Vienvārdskot- iekšiņa un āriņa. Par to tas bija. (Šovakar
būs vēlreiz) Tāda pavisam priecīga pēc izrādes beigām tomēr
neaizgāju, jo dīvainā kārtā, pēc un pirms izrādes satiku 3 paziņas,
kuri izturējās pret mani tā kā aizvainoti, tā kā kas. Gribējām kopā baigās lietas bīdīt, bet pēkšņi- nekā- un tādi skatieni it kā man uz pieres būtu pielīmēta kaka. lai būtu vēl riebīgāk- pēc tam
vēl satiku savu sendienu draudzeni ar puisi. Viņi izlikās mani neredzam un nesveicinot gāja garām. (Why me?) Jocīgi, kā tie dievi nokāpj zemē un izrādās pavisam parasti, kaislību plosīti mirstīgie.
Njā. Laikam jau neesmu tomēr nemaz tik brīnišķīga, ja jau tik daudzi no manas sabiedrības jūtās slikti. Tā arī nesaprotu, kāpēc neviens man negrib piemaksāt, lai es emigrētu uz Tallinu. Visiem taču būtu labāk.
Nu un vēl pie visa- šodien uzrakstīju sarakstu ar "nākotnes plāniem".
Dievs, ar mazā Unic dēliņa urīna strūklas palīdzību, norādīja mana saraksta reālo vērtību.
Trāpīgs zellis!
p.s. Un Dievs man tikko atkal piespēlēja biļeti uz teātri! (Arī šoreiz es pat nemeklēju!!! ) "Soņu" beidzot redzēšu!
Trāpīgs zellis! :)