- - July 1st, 2008

Otro nakti jau nemaz nevar gulēt. Jāsteidzās. šodien jau vairākas reizes gandrīz padevos. visādas klamzības pa vidam notika, neveiksmes un neražas. Draugi gan, vismaz tie, kuriem pašiem šobrīd nav galīgs depris, vai pārliecīga uzdzīvotkāre netur savā varā, atbalstīja dikti. hehe. Kopskaitā divi (ar pusi, ja pieskaita to tēta pusi, kura par spīti tai otrajai, kura visu laiku pielakās, vismaz centās palīdzēt ar tulkošanas darbiem)tātad divi- bet kā mūris!
Esmu laimīgs cilvēks 1. Esmu laimīgs cilvēks 2. Esmu laimīgs cilvēks 3.
Un tas Dievs, vai kā to teikt, tas man ļoti patīk tomēr. Kas attiecas uz manu dzīvi- nav ko pārmest. Vismaz pagaidām.
Nu kas var būt labāks par to, kad mīļotais cilvēks tā rūpējas, lai tu aizbrauktu mācīties (ibio, beidzot!) tālu, tālu, ka līdz pat plkst astonjiem rītā ir gatavs ķibināt kopā tavu necilo portfolio un apgūt pilnīgi svešas un baisas programmas, lai to izdarītu nevainojami. Rāt, ganīt un pieskatīt, lai būtu jautrība. Tā tik ir dzīve! Un tagad viņš jau nolūzis un es jau ar tūliņ!
Kāpēc es neskrienu uz autoostu, lai aizfīrētu pabeigtos dokumentus, vai nedesoju pie notāra?
Nē, tak! Neesmu padevusies, bet arī pārlieku neiespringstu. Vienkārši pēkšņi viss ir savādāk un es vēl varu līdz pat septītajam teorētiski čammāties.
Kā man patīk ikdiena un svētki!