- - April 12th, 2007

Vienvārdskot miegs nāk šausmīgi. esmu zaļīga jau no tā ka nevar pagulēt, jāskrien vislaiku. esmu nodzīvojusies tik tālu, ka pusmiegā varu pusstundu sava galvaa drillēt "šausmīgi nāk miegs ", līdz kamēr tas man sāk šķist skaistākais vārdu salikums kāds var būt un es zinu cik biezs napoleons sanāktu no šiem vārdiem un ... Vakar es izdomāju filmu, kuras darbība norisinās tualetē. Tā ir par meiteni (kā es), kura tualetē dzied, lamaajas, dungo, skļi runā. (arii dusha tur ira)un dushojas vinja. Vinjaa iemiilaas puisis no blakus dziivoklja, jo vinjsh visu dzird ko vinja runaa. taa vinjsh seezj aiz sienas un gaida, kad vinja atnaaks un saaks kaut ko aurot, dziedaat, vai runaat... dazjreiz tikai pirdiens un vairaak ne kas, citreiz operas aarija. taa jau tajaa dziivee ir, neko nevar zinaat. Veel tur tai meitenei ir vinjas priekshnieka sarakstiita graamata par biznesu ar kuru vinja atslaukaas, pirms tam izlasot lapaspuses saturu un zvaigaajot, katru reizi kad ir nikna. Tu vispaar tualetee daudz kas interesants notiek. patiik tualete man. un arii filmaa daudz kadru, kad viss tumshs, jo puisis klausaas un acis ciet, bet arii... nu labi, jaaiet pie psihoterapeita, neērti būs, ja nokavēšu.
-Lasi ēd?
- Lasu. Ēdu.