| Abas šīs dienas... |
[5. Jun 2005|23:27] |
Tātad, kā jau rakstīju, ap diviem, trijiem braucām uz vasarnīcu. Lija lietus, un ka tik neskanēja arī kkāda TĀDAS domas rosinoša mūzika- nu, saskumu es par sen bijušiem laikiem, tā konkrētāk- par vienu vasaru, arī tādu pelēcīgu un lietainu, bet ai, cik LABU... ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) hugo_007 9. klases izlaiduma vasara. Un protams, protams, saskumu arī par Viņu..:) Un tad vēl tiešām sāka skanēt viena dziesma... "Caffe - Ķiršu lietus"- [saldsērīga skumja]... Un tad jau bijām klāt. Bija dikti silts, tāds tveicīgs, bet apmācies, un teorētiski līņāja, cik atceros. Strādājām, tīrījām veco dārzu. neko sīkāk neatceros... Nevis tāpēc, ka būtu dzēris [vai ne? ar mammu..], bet vnk tāpēc, ka mana atmiņa ir samīlēta.. Nē, bāc, tiešām neatceros... Nu kko jau darījām, dedzinājām visu, kas deg :) , mammas vīrs pļāva zāli, un mēs ar mammu, jā, mēs dedzinājām :D . Kādu brīdi sajutu Latvijas Karalisko Gaisa Spēku tuvumu... Baisi... Tad vēl cepām bārbekjū, vēlāk sāka spīdēt saule, man sagribējās kūpēt, un valdījos, lai vnk nesapīpētu ar mammas vīru, un ap 8iem sākām kustēt. Nolēmu tomēr apmeklēt dzalbes rīkoto pasācienu. Kamēr gaidīju [mājās], nolēmu atkārtot iepriekšējā vakarā mēģināto- sazvanīt Lauru. Viņa atzvanīja... Neko neteikšu, pietiek jau, ka vienam cilvēkam no malas sīki un smalki, gandrīz vārds vārdā visu atstāstīju :) Galvenais- :))))))))) Aptuveni tā jutos..:)
Vēlāk devāmies uz Staldzeni pie dzalbes. Pasāciens jau normāls, es, kā jau es, bremze, tikai- ne vairs tik ļoti..:) Mjā, bet tik un tā ne pārāk jauki un jaunā rēta rokā- no cigaretes... Prātiņ, nāc mājās... Bet vispār- ļoti labi iztiku bez zaļā pūķa- dzēru zaļo ābolu sulu- visa paka man :DDD Zane [tieši TĀ, nu, vaininiece :/ ] prasīja- 'Kārli, Tu tikai suliņu dzer?' Ō jā! :DDD Vēlāk gan no viņas sacienājos ar trim mazajām vienreiz lietojamajām krūzītēm džina, pusi no tās krūzes ar savu kolu+šņabi [no Magnusa] un vēl bik alu. Bet ka būtu bijis iereibis- nē, es tā neteiktu. Tiešām nedeva pa galvu. Tad vēl sīkais, dzalbe un Krišiš izdomāja nopeldēties... Labu veiksmi, brašuļi! :) Bija incanti paskatīties, kā šiem veicās :D
3:06 skaudri apzinājies, ka "let's face it- you ar the loser" un to, ka neviena meitene mani nekad nemīlēs :D , un nodzēsis cīgu rokā, devos gulēt. 3:30 guļot sajutu to nelāgo sajūtu vēderā, ko atceros vēl no tās pašas augstāk minētās vasaras... Apdzēsu ugunskuru. Vemjot, dabīgi. Tas tiešām nav tik briesmīgi... Tad gāju gulēt atkal, un ap četriem beidzamo reizi cēlos augšā- lai izlamātos ar tiem diviem, kas nevis gulēja, bet traucēja citiem gulēt, bļaustoties, un tāpēc, ka 'vajadzēja-vajadzēja' Trijos vēl bija tāds patumšs, vispār, debesis melnas nebija nekad, bet četros jau bija samērā gaišs, varēja izšķirt krāsas. Tad gan beidzot izdevās aizmigt. Nenosalām, jo ar brāli gulējām, saspieduši muguras kopā. Tas tiešām silda, ja kāds nezināja. kkad pamodos, jo bija mežonīgi auksts, turklāt atklāju, ka esmu nosiekalojies :DDD Vai nav smieklīgi par kko tādu rakstīt Cibā? :D
Brālis pamodās ap deviņiem. Bija mežonīgi auksts. Viņš taisījās doties mājās. Es, apjēdzis, ka tiešām mežonīgi auksts, izlēmu viņam pievienoties. Tad jau laikam bija apmācies. Paveicās, ka arī Frukts bija izdomājis ap to laiku kkur doties. Tā nu mēs samērā ātri tikām mājās. Rīts apmācies... Mmmmmmmm... Burvīgi... Patiešām..
Un tad atkal uz vasarnīcu. Mētāju ķieģeļus, staipījām visvisādus smagumus, atkal Karaliskie Gaisa spēki.. Domāju par Lauru.. Un atkal bārbekjū... To ēdot, atcerējos par šo lapu- www.ltn.lv/~slanars/. Nu, ko lai dara, ja GARŠO, bet tomēr ir žēl tā lopiņa? Un kāpēc mamma, kad par to ieminējos, teica- "Nu, vajag tik lasīt", tā sarkastiski..? :( Abus ar brāli aizveda mājās, te paspēju sākt gatavoties Rīgas braukšanai, un tad piezvanīja fāčs... Sekojošo mani Cibas draugi var lasīt iepriekšējā ierakstā...
Bet, kad aizgājām, izrādījās, ka slimais es jau, protams, nervus bojājis veltīgi... Bet ne bez pamata, cik no dzīves jēdzu... Pasēdējām ar fāču un viņa brālēnu, brālis [mans] ar mašīnu braukājās pa sētu, un fāčs atkal teica, ka man arī pa vasaru būšot jāmācās. [Skan skumjais System of a Down - Lost in Hollywood] Nu kāpēc gan mani nevarētu likt mierā... Mani tas neinteresē, man tas nav vajadzīgs... kad būs, iemācīšos.. Man auto un braukšana ir pilnīgi vienaldzīgi, bet vismazākais spiediens šo vienaldzību pārvērtīs par nepatiku... tas jau ir sācies... lieciet mierā...
pārgāja vēlme rakstīt... nākot mājās, priecājoties par jauko, mākoņaino, kluso ainavu, ko nebojāja neviens vemtpilnieķelis, ar brāli noprikām cīgas [ar viņu tāpēc, ka par viņa naudu]- sarkano Barclay..
'zredzi... |
|
|
