Jap ..gaidīju visu dienu, skaitīju stundas, minūtes ..pienāca tas laiks ..VILŠANĀS ..pirmā? ..otrā.. trešā ..NĒ ..milijonā...es tiešām NEKO NEESMU pelnījusi??ja man ir PANISKAS bailes no augstuma, tad KĀPĒC man jāstāv uz augstām sarūsējušām un ĻOTI kustīgām trepēm ..kuras GANDRĪZ nokrita..sirds vēl stundu pēctam dauzījās..redz, sanāk tā ka man pār savu dzīvi īstenībā nav nekāda teikšana jo lai ko es arī darītu ..vienalga beigās viss IR GALĪGI GARĀM...centos atkal kaut ko glābt, bet nekā ..savam liktenm laikam neiespītēsi ..vienkārši skumji ..tizli, idiotiski....mani sapņi saistījās ar kaut ko skaistu, perfektu, ideālu, harmonisku ...drīz tie aprobežosies ar to lai ar mani ATKAL nenotiktu kas sklikts...