pashlaik sarakstos ar cilveeku, kas domaa, ka man nav gribasspeeka, bet galu galaa vinjsh nezina, ka es esmu taa aste, kas luncina suni

man ir jaunas intereses, bet nav laika taas zhurnaleet.
doloresa, militrisa ir nedaudz apslimusi un mazliet laika pavada kapitaalajaa sitijaa, bet kad vinja atkal te buus after week, tad ies pie Tevis mazliet kaut ko savaariit, lai peec tam dotos prom.
poka

mans ģimenes ārsts mani ir nomocījis tik tālu, ka esmu iegriezusies kantorī pie dzīvnieku ārstiem. man kā sunim viņi spē palīdzēt daudz vairāk.
kā īru vilku suņu sugas pārstāvim.
hmm, ko man darīt kā mežonim?

kad spīd murgu mēnestiņš?

ir lietas, kas notiek pašas no sevis un ir lietas, kas nenotiek arī tad, ja kāds viņas pabiksta.
un vispār man šķiet, ka manā galvā ir biezpiens, tikai nevar tikt tam klāt. ja tiktu, tad uzceptu biezpiena plācenīšus un apēstu tos ar medu. un joprojām man nav ne mazāko skaidrību par to, kad es tikšu uz panu zemi, lai apēstu kādus kilogramus ķiršus un pēc tam panu mežos tos arī izurinētu.
joprojām nav ieviesusies skaidrība par pievēršanos pareizajam sporta veidam olimpiskajās spēlēs.
un vispār jau būtu bail satikt cilvēku, kas visu zin.
un nevar zināt vai braukt uz jū kei ir pareizāk par braukšanu uz ameriku vai arī valsti ar pareizajām krāsām.
sviests.

11. šodien sapratu, ka tas, ka es būšu savu ļurbiņu bērnu māte ir tas pats, kas - būšu surogātmāte

8. šodien man nav jāsaņemas, jo šajā datorā ir garumzīmes
9. kad biju pie otra opīša (pie tā, kas mēģina atrast patiesību par slēpošanas trasi), skatīju un apskatīju 1968. gada laikrakstu "Cīņa" (precīzāku datumu un avīzes numuru nevaru nosaukt, jo neatceros un vispār tā īsti nepaskatījos), tas varēja būt kāds no vēlā augusta numuriem vai septembra, un vārdoju rakstu par labākajiem ražas novācējiem. un manās acīs un vēl nenokautajā dveselē (tādus varenos izteicienos samācījos no jaunā laika kavēkļa - mežonīgās kaķes (lnt, plkst:17:00,katru darba dienu)) iemirdzējās neviltots prieks, jo mans opītis bija otraja vietā aiz viena kombainiera no jēkabpils, ar 183 tonnām novāktas ražas. vareni.
10. amerikā sevi neatradīšu, jo tur netaisos pazust. braukšu uz jū kei.

šodien nopirku ietērpu savam izlaišanas pasākumam no manas gaismas pils. novilkšu vakara pasākumā dzelteno žaketi un dejošu savu gulbja deju. jāatzīst, ka līdz baletdejotājai man viena lieta tomēr pietrūkst - par maz cīpslu.
bet pirms izlaišanas man vēl jānoskatās itālijas-zviedrijas mačs. par ko būsi Tu?

man te viss sajucis, apnicis un aizmidzis.

vai Tu būtu ar mieru sēdēt pie galda, neatraujot rokas no tā, pāris dienas, un gaidīt, kad kāds izdomās vai mīl TEvi vai nē?

mans nams ir mans pasaules gals. viņam ir divas garas kājas, starp kurām nav atrodama skaudrā tagadne, bet gan mūsu spožā nākotne.

man ir arī jaunas intreses

iiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiii

sēdēju trolejbusā, un sarunājos ar sevi.
tante pa labi mani nesaprata un pārsēdās.

murgu naktis ir sākušās, bet to galējais punkts vēl nav sasniegts.. karš vēl nav redzēts, un gribētos jau arī cerēt, ka nebūs redzēts. toties zilonītis Dambo, kas iekāro manu māsicu, kas dēļ tā pārvēršas par peli un dodas paslēpties lielveikalā līdz otrdienai, gan ir nācies manīt.