arī par Juri mani nesauc, kas varētu nozīmēt tikai to, ka mani neviens neapsveiks.. vismaz šodien nē.. žēl

ir tā, ka labāk man nenākt klāt pavasarī. šķiet tam ir pievienojies mans vectēvs, kas jau atkal devās atpūsties no visiem. ilgi viņam nenācas tā atpūsties, kāda izbijuša kolhoza traktorista stāvās kāpnes to neļāva. notika varen ātra atgriešanās no atpūtas, droši vien tik pat ātra cik vectēva kritiens pa kāpnēm. un tagad vectēva zilajai un ļoti daudz piepampušai kājai ir savs viedoklis par to. mamma jau sadabūjusi divus kruķus, un manus nemaz nemeklējot devās pie vectēva vai arī pie viņa kājas. bet vectēvam vienlaga par kāju (nevar gan zināt ko kāja šinī jautājumā saka). atbrauc mamma un jautā vai brauksim, opis uzreiz kliedz, ka brauksim, brauksim... bet izrādas, ka ne jau pie daktera, bet gan pēc traktora jābrauc. tas palicis pie cita bijušā traktorista, un tagad opim nedaudz bail, ka vecais traktorists neizdara kaut ko ar viņa traktoru, ar kuru parasti viņš dodas atpūsties. tad nu neko, devās viņi pēc drauga traktora, bet draugus ārstus tā arī neapmeklēja. opis apgalvoja, ka brauks tur rīt, un kad jautāju ko viņš darīs, ja viņam uzliks ģipis - kā tad viņš tiks mājās?. viņš teica: atvedīs dakteris, ja pats uzliks to ģipsi, tad lai pats arī atved mani...
nu neko, tagad jau vectēvs guļ, un pie kājas piemontējis vienu daļu no mana baltā ģipša zābaciņa, kas joprojām mētājas rimi maisiņā un nebija sadedzināts.

nenāciet klāt man pavasarī, man pavasarī jābūt vienai...

sen neesmu bijusi mūsdienu kultūras namā
rīt ieradīšos

.iemīlējusies
.traka
.teletūbijs
.cits sit nost
.cits nesaka neko
.man šķiet,ka viss ir kārtībā, tikai mazliet jāpaskatās pa kreisi

varbūt tam, ka paliek sliktāk, vaina jāmeklē pašā? varbūt, ka jāvelk laukā fotoaparāts un jādara tas, kas vislabāk patīk?

nav problēmas definējums
____________
kāpēc gariem puišiem patīk īsas meitenes?
ko lai daru es?

iespējams, ka tas ir saistīts, bet varbūt, ka nē. jo man joprojām ir problēmas pārvarēt traumu, kas mani aizbaidīja no gala istabiņas īsi pirms ziemssvētkiem pirms gada un mazliet vairāk. joprojām mani neinteresē kāpēc es to sapņoju, bet gan ko es sapņoju...
bet varbūt, ka tas nebūt nav pareizi.
pagājušonakti sapņoju par staigāšanu bez visiem apģērba gabaliem, par piļu būvēšanu, par gredzenu pavēlnieku. bet šodien runājot ar ilūziju nosarku, un tā arī pateicu viņam, ka nokaunējos...
pēc tam gan vēl sašokēju viņu mazlietiņās ar savu sēdēšanu, pēc kuras problēmas bija piecelties. iespējams, jau ka vajadzēja lūgt palīdzību ilūzijai, bet varbūt tieši tad viņa aizplēnētu?..

šķiet, ka pašai vien būs jāiet uz gultu, jo gulta pie manis nenāk. labi ka zinu kur ir gulta. bet problēmas rodas ar saprašanu, jo viņa pie manis nenāk un es īsti nezinu kā aiziet pie viņas.

agrāk vienmēr, kad tētis strīdējās ar mammu, un tētis gāja prom, es skrēju līdzi tētim. sēdēju mašīnā blakus un centos neaizmigt, kamēr tiksim līdz vecmammai. un tad, kad mamma bija ārzemēs, bet gotiņai bija jāatnesas, tad es pa naktīm gāju tētim līdzi uz kūti skatīties vai teliņš nav piedzimis, lai arī no nodegušās kūtis bailes man vienmēr ir bijušas lielākas par mani pašu un pat par tēti (bet tētis man ir liels). tad, kad man bija izlaidums, viņš negulēja trīs dienas, lai laikā paspētu atbraukt no ukrainas.
un tad tas notika. viņs man nepiezvanīja vārda dienā.
agrāk un visas citas reizes viņš vienmēr ir bijis pirmais, kas mani apsveic.
bet trešdien viņš man nepiezvanīja. gaidīju visu dienu nepiezvanīja un neapsveica.
nākamajā dienā piezvanīja, bet neko neteica.
vakar vakarā atbraucu pie viņa un vienā mirklī netīšām ieminējos par to, ka zinu jaunākās māsicas telefna numuru, jo viņa mani apsveica vārda dienā.
-Tev bija vārda diena?! - izbrīnīts ierunājās tētis. bet man nebija spēka atbildēt, jo es smējos. no visas sirds. tētis bija aizmirsis manu vārda dienu gluži tāpat kā es gandrīz izlaidu vienu savu izlaidumu, jo man bija pazudusi viena nedēļa. tieši tāpat kā viņam.
tikai viņs nevarēja savu pazudušo nedēļu atrast, tamdēļ vajadzēja meklēt kalendāru.
es tikai smējos. mani smiekli un tēta stress piepildīja istabu.
tagad tētis man ir parādā filmu, bet es nedrīkstu pazaudēt nedēļu, jo piektdien jāapsveic tētis.

..un ejat visi gulēt.
es vēl mazliet atļaušos negulēt punkts

auditorijā atradās pasniedzējs, 80 iepletušās acis un izmisums.