ārā ir tik skaists rīts, nu tik! naktī bijusi salna, mākoņu gandrīz nav, saule spoži spīd un paldies manam āzim par to, ka pateica un arī pamodināja mani, savādāk šito skaistumu nebūtu redzējusi. gribu dot sev solījumu, ka vasarās ap šito laiku jau celšos un dienu izmantošu kaut kā lietderīgi [zinot mani, tu pasmiesies, bet tas nekas :D]
redzēju daudz sapņu, tik nevienu neatceros. visi beidzās līdz ar sms uzvibrējienu. vai tehnika nav burvīga? :>
vēl biškiņ un saule jau spīdēs istabā. atvēru aizkarus un gribas notīrīt logu, lai tā viņas spozme ir pavisam, pavisam tīra. vispār, ja baba būtu augšā jau, tad es bez iebildumiem atkal ķertos pie kārtošanas. tikmēr es varētu sakārtot šito istabu, izdomāt, kas man jāmācās un turpināt būt tīri apmierināta ar jauko dzīvi :)