Jebaķ, jebaķ, kādā veidā jau MĒNESIS pagājis? Agrāk likās, ka mājās būt ir ohmygod kāda garlaicība. Tagad? Tagad ir tik daudz ko darīt, ka nezinu, ar ko lai sāk. Nebūtu slikti būt par mājsaimnieci, bet reāli gribas strādāt.
Sakārtoju Spotify un Gmail, saglabāju visas savas paroles atsevišķā failā, citādi galvā baigā putra tajā ziņā. Atradu datoru meistaru Vladimiru, kurš tīrīs M datoru no putekļiem. Atliek vien sazvanīt. Vakar uztaisīju dikti gardu liellopa sautējumu ar selerijas sakni un citiem dārzeņiem. Sildošs. Esmu malacis.
Skatos, kā aiz loga lido putni, lapas un reizēm maisiņi. Saule, vējš, mākoņi, krāsiņas. Istabā vēsi, zem sedziņas silti. Uz galda rudenīgas puķes - baltas, dzeltenas, violetas, koši sarkanas un oranžas. Abi runčuki čuč - viens kamolītī un krāc, otrs līkumiņā ar kaķa brillēm uz acīm.
Vakardien pirmo reizi kopš operācijas biju pilnībā nomazgāties, nevis pa daļām kā līdz šim. Izmērcējos karstā vannā, gulēju pilnīgi relaksējusies ar putām līdz ausīm, klausījos The Minimalists podkāstu. No rētām kaut kāds šķībs vēders palicis, bet kaut kā baigi neuztrauc. Superīga pēc-vannas sajūta, ķermenis vēl kādu stundu bija karsts. Kāpēc es sev to liedzu tik bieži agrāk? Fuck you, ātrās dušiņas, reizi mēnesī man būs vanna.
Beidzot pa šiem 5-6 gadiem esmu sākusi izmantot to, ka dzīvoju centrā. Apmeklēju dažādus pasākumus, diskusijas, koncertus. Tuvākais izaicinājums, šķiet, būs piedalīties NaNoWriMo. Un tas liek man atcerēties, ka tur jāpiereģistrējas! Forši, ka "karbonaade" nav tik populārs lietotājvārds. Tik daudz novirzienu, par kuriem varētu rakstīt. Velk uz šausmu romānu, bet prasās pēc iedvesmas. Vajag apdomāties. Labi, ka vēl tam ir nedaudz laika :)
Piektdien biju runāt ar A.K. par manām iespējām uzņēmumā. Teica, ka līdz aizvakardienai pados ziņu. Nepadeva :D Neturu ļaunu prātu. Nebiju 100% pārdomājusi, ko teikšu. Ieciklējos uz domu, ka viņš man visu pastāstīs, nevis es viņam. Nezinu, kāpēc man tā šķita. Kļūda, kuru turpmāk ņemšu vērā.
Kā sauc to prikolu, ka gribas savu tekstu pārlasīt simts reizes, lai gan neuztrauc tas, vai ir kāda kļūda vai nav? Tas tāpat ir sava prieka pēc, lai ir ko pārlasīt pēc 10 gadiem un pasmieties.
Lipantyls un Kreons arvien BFF.
Sakārtoju Spotify un Gmail, saglabāju visas savas paroles atsevišķā failā, citādi galvā baigā putra tajā ziņā. Atradu datoru meistaru Vladimiru, kurš tīrīs M datoru no putekļiem. Atliek vien sazvanīt. Vakar uztaisīju dikti gardu liellopa sautējumu ar selerijas sakni un citiem dārzeņiem. Sildošs. Esmu malacis.
Skatos, kā aiz loga lido putni, lapas un reizēm maisiņi. Saule, vējš, mākoņi, krāsiņas. Istabā vēsi, zem sedziņas silti. Uz galda rudenīgas puķes - baltas, dzeltenas, violetas, koši sarkanas un oranžas. Abi runčuki čuč - viens kamolītī un krāc, otrs līkumiņā ar kaķa brillēm uz acīm.
Vakardien pirmo reizi kopš operācijas biju pilnībā nomazgāties, nevis pa daļām kā līdz šim. Izmērcējos karstā vannā, gulēju pilnīgi relaksējusies ar putām līdz ausīm, klausījos The Minimalists podkāstu. No rētām kaut kāds šķībs vēders palicis, bet kaut kā baigi neuztrauc. Superīga pēc-vannas sajūta, ķermenis vēl kādu stundu bija karsts. Kāpēc es sev to liedzu tik bieži agrāk? Fuck you, ātrās dušiņas, reizi mēnesī man būs vanna.
Beidzot pa šiem 5-6 gadiem esmu sākusi izmantot to, ka dzīvoju centrā. Apmeklēju dažādus pasākumus, diskusijas, koncertus. Tuvākais izaicinājums, šķiet, būs piedalīties NaNoWriMo. Un tas liek man atcerēties, ka tur jāpiereģistrējas! Forši, ka "karbonaade" nav tik populārs lietotājvārds. Tik daudz novirzienu, par kuriem varētu rakstīt. Velk uz šausmu romānu, bet prasās pēc iedvesmas. Vajag apdomāties. Labi, ka vēl tam ir nedaudz laika :)
Piektdien biju runāt ar A.K. par manām iespējām uzņēmumā. Teica, ka līdz aizvakardienai pados ziņu. Nepadeva :D Neturu ļaunu prātu. Nebiju 100% pārdomājusi, ko teikšu. Ieciklējos uz domu, ka viņš man visu pastāstīs, nevis es viņam. Nezinu, kāpēc man tā šķita. Kļūda, kuru turpmāk ņemšu vērā.
Kā sauc to prikolu, ka gribas savu tekstu pārlasīt simts reizes, lai gan neuztrauc tas, vai ir kāda kļūda vai nav? Tas tāpat ir sava prieka pēc, lai ir ko pārlasīt pēc 10 gadiem un pasmieties.
Lipantyls un Kreons arvien BFF.
noskaņojums: rudenīgi optimistisks
skan: Lana Del Rey - Ultraviolence
ir doma