dikti sen nekas nav rakstīts, bet tieši tagad man plūst pār malām
Amorphis bija lieliski. sajutos kā vecajos laikos, kad uz MP piestaigāju teju katru nedēļu. satiku Reini, Vilcēnu un Mārtiņu. par Reiņa satikšanu laikam priecājos visvairāk, jo kādu gadu stabili nebija satikts, ja ne vairāk. vēl pirms kādas nedēļas vai divām sapņoju, ka viņš nogriezis matus un plivinās apkārt uzvalkā, bet dzīvē - mati gari izauguši, joki arī tie paši. ĀNĒ :D
aizbraucu tur ap 8iem, un izrādās, ka spāņu grupa jau bija nospēlējusi, kam es neticēju, bet īsti nepārdzīvoju, jo Leprous lika man par to aizmirst. visu laiku iedomājos, ka visi no grupas skatās uz mani (es tā daru visos koncertos, lai pastirpinātu sajūtu, ka viņi spēlē tieši man, haha) un tā baigi zaibis. puiši kārtīgi noblieza, no sirds. dzīvajā izklausās tik pat labi kā ierakstos, ļoti baudāmi (tagad skan tas, ko nevaru dabūt ārā no galvas: Leprous - Restless)
un tad..Amorphis! vairāk spēlēja no jaunā albuma, bet nospēlēja arī dažus vecos gabalus. galīgi zosāda saskrējās, izkratīju pačku, pabļaustījos līdzi, bet..visvairāk brīnījos par to, kā viena man priekšā sāvošā meitene ar parastu mobilu bildēja savu roku uz solista fona, nu wtf? tas tiešām man visu laiku novērsa uzmanību, bet jā. dzirdēta vēl viena lieliska grupa :)
pēckoncerta enerģijas uzplūdi ir norimuši, tāpēc laikam likšos uz auss, lai rīt varu iet bļaustīties piketā. man taču gribas tikt budžetā kādreiz!