Reiz, sensenos laikos, dzīvoja zemi rokošie kāju īkšķi. Viņi bija nabadzīgi, bet laimīgi, tomēr reiz notika nelaime. Kā jau zināms, visu savu necilo mūžiņu ZRKĪ raka zemi visu māju piemājas dārziņos, bet tad! Citplanētieši no ļaunīgās planētas "Aizkuņģa naba" uzlika lāstu visiem tiem dārziņiem, tas ir, dārziņi vairs neatradās pie mājām, tie atradās attālā ciematā, kur māju vispār nebija. Tur nebija nekānekānekā, gandrīz tāpat kā nekā nav vēderā, kad nav ēsts veselas 3 dienas un 21 stundu, un 54 minūtes, un 25 sekundes. Ā, un vēl! Tajos dārziņos arī rakt nebija ko, jo tie citplanētieši bija visu zemi pārvērtuši par putnu spalvām, tā ka vispār bija traki šausmīgi. Tā nu ZRKĪ palika bez darba, jo viņiem nebija, kur rakt zemi, līdz ar to viņi palika arī nelaimīgi un nabagi pavisampavisam. Jā. Vispār neviens (jā, NEVIENS) nezināja, kāpēc planētai "Aizkuņģa naba" un citplanētiešiem tā vajadzēja slikti izdarīties, bet tas jau ir cits stāsts, un vispār šim stāstam nemaz nevajadzēja būt ar laimīgām beigām, tā ka - BEIGAS!