sākšu ar to, ka man bija pilnīgi wtf sapņi. es it kā cēlos jau 12os, bet esmu augšā tikai tagad. aptuveni pirmā stunda pagāja pusmiega vāvuļošanā par to, ka es celšos. rādījās kaut kādas matemātiskas formulas saistībā ar pulksteņiem un visu ko, to pašu arī mammai teicu, ka es domāju miegā matemātiku, lai gan nevar saprast vai tas bija sapnis vai tiešām. nākamā stunda pagāja sapņojot par kaut kādām sporta sacensībām, pilnīgu vasaru parkā, par būšanu pie Edžus, kas pārvērtas par būšanu kaut kādā Amerikas krievu rajonā (wtf?? :D ) ūn vispār dīvaini. un viņš visu laiku kaut ko mehojās sapnī un es jautāju, kas ir un viņam bija vienvietīga gultiņa ļoti tuvu pie slīpās sienas un tur nebija vietas. vinš skaļi un dusmīgi kaut ko teica un tad sāka stāstīt, ka iepriekš gāza plauktus un spēcīgi sita bumbu pret zemi..jāa. tad es sapņoju par to, ka Sabīne, Sanita un visas meitenes karoč taisās uz ballīti kaut kādu, bet tā taisīšanās notiek manā istabā, kas ir daudzas reizes lielāka. tad es pieeju pie plauktiņa, kur man stāv tā kā visas rotas (tāda plauktiņa īstenībā nav, ja neskaita to kastīti, kura ir iebāzta ellē ratā kur), ņemu rokas pulksteni, skatos tajā vērīgi, gribu uzlikt modinātāju (parastam rokas pulkstenim), griežu jau rādītājus pareizi un tad pamostos no tā, ka man roka pilnīgi notirpusi, nejūtīga un telefons saspiests vēl rokā :D vēl sapņoju par kaitinošajiem sīkajiem, kuri skolā visu ko jautā. vai autobusā. man viņi pat sapņos ir jāpacieš!
sameklēju smukus dzejoļus :D jāizdomā, kuru iemācīties. bet vispār ar steigu jāķeras klāt mācībām. man totāli vairs nav laika, ja vēl jāiet dušā, lai taptu laba mistera Baseina slapjajiem apskāvieniem :D un man mazliet iet ciet.