mani garie palagi beidzot iemācījās salocīties
man ir mani vakari un man ir mani rīti. mans ir cilvēki, kuri dara mani laimīgu. man ir balkons un siltas naktis ar zvaigznēm un mēnesi, dažiem sikspārņiem, kuri neganti plivinās apkārt. man uz galda vāzē ir narcises un tulpes. man ir nekārtība istabā un mazliet arī domās. man ir mana īpašā noskaņa un īpašā mūzika. man ir zosāda un vēss ūdens pudelē.
man vajag kameru, lai to visu iemūžinātu, jo es gribu šo mirkli atcerēties arī pēc daudziem mēnešiem vai gadiem. vēl joprojām atceros vienu ziemas rītu, kad (*) bija pie manis. pavadīju viņu uz autobusu, devos mājās un viss bija lieliski. tad mazliet raudāju aiz laimīguma sajūtas.
un man būs tāds rīts kādreiz.
žēl, ka dzīvē nevar darīt tāpat kā šeit - tev kaut kas nepatīk un tu to izdzēs, aizmirsti un nedomā vairs.
šodien es vēlētos izdzēst muskuļu sāpes kājās, kas duras cauri un izvaro laimes sajūtu.
literatūras stunda bija mana laimīgā stunda - lasījām 'Mūžības skartos' un fonā skanēja Skyforger 'Latviešu strēlnieki'. logs bija pavisam vaļā un no ārā plūda iekšā vasarīgas vēsmas. rakstījām no grāmatas epitetus, metaforas, personifikācijas un salīdzinājumus. jutos ar visu apmierināta
sportā bija jāskrien 1 km. noskrēju 400 m, turējos 3. vietā, bet apstājos no bezelpas un krampjiem kājās. dusmas uz sevi, bet neko jau nevar padarīt savam ķermenim. galīgi esmu zaudējusi formu, bet par to jau es droši vien tikai paņerkstēšu un neko atkal nedarīšu, jo tā taču ir vieglāk. dzīvošu vien tālāk ar savu vainas apziņu par visu.
tik dalītas sajūtas par visu..
ir jau 1, bet es vēl neesmu mācījusies. literatūru vēl atlikšu, bet kultūras vēsture un vēsture gan jāizdara. matemātika arī takā..
un pieskārienam ir pārāk liela nozīme. vismaz tieši tagad es tā domāju. tu vari noraut puķi un nomest zemē, tā savītīs un nevienu nepriecēs vairs nekad. tu vari noplūkt puķi, ielikt to ūdenī un priecāties, kamēr tā nenovīst. tu vari neko nedarīt un vienkārši gulēt pļavā un priecāties, kā puķes sajaucas ar taviem matiem. domāju kaut ko tādu un pilnīgi vai raudiens nāk
man ir mani vakari un man ir mani rīti. mans ir cilvēki, kuri dara mani laimīgu. man ir balkons un siltas naktis ar zvaigznēm un mēnesi, dažiem sikspārņiem, kuri neganti plivinās apkārt. man uz galda vāzē ir narcises un tulpes. man ir nekārtība istabā un mazliet arī domās. man ir mana īpašā noskaņa un īpašā mūzika. man ir zosāda un vēss ūdens pudelē.
man vajag kameru, lai to visu iemūžinātu, jo es gribu šo mirkli atcerēties arī pēc daudziem mēnešiem vai gadiem. vēl joprojām atceros vienu ziemas rītu, kad (*) bija pie manis. pavadīju viņu uz autobusu, devos mājās un viss bija lieliski. tad mazliet raudāju aiz laimīguma sajūtas.
un man būs tāds rīts kādreiz.
žēl, ka dzīvē nevar darīt tāpat kā šeit - tev kaut kas nepatīk un tu to izdzēs, aizmirsti un nedomā vairs.
šodien es vēlētos izdzēst muskuļu sāpes kājās, kas duras cauri un izvaro laimes sajūtu.
literatūras stunda bija mana laimīgā stunda - lasījām 'Mūžības skartos' un fonā skanēja Skyforger 'Latviešu strēlnieki'. logs bija pavisam vaļā un no ārā plūda iekšā vasarīgas vēsmas. rakstījām no grāmatas epitetus, metaforas, personifikācijas un salīdzinājumus. jutos ar visu apmierināta
sportā bija jāskrien 1 km. noskrēju 400 m, turējos 3. vietā, bet apstājos no bezelpas un krampjiem kājās. dusmas uz sevi, bet neko jau nevar padarīt savam ķermenim. galīgi esmu zaudējusi formu, bet par to jau es droši vien tikai paņerkstēšu un neko atkal nedarīšu, jo tā taču ir vieglāk. dzīvošu vien tālāk ar savu vainas apziņu par visu.
tik dalītas sajūtas par visu..
ir jau 1, bet es vēl neesmu mācījusies. literatūru vēl atlikšu, bet kultūras vēsture un vēsture gan jāizdara. matemātika arī takā..
un pieskārienam ir pārāk liela nozīme. vismaz tieši tagad es tā domāju. tu vari noraut puķi un nomest zemē, tā savītīs un nevienu nepriecēs vairs nekad. tu vari noplūkt puķi, ielikt to ūdenī un priecāties, kamēr tā nenovīst. tu vari neko nedarīt un vienkārši gulēt pļavā un priecāties, kā puķes sajaucas ar taviem matiem. domāju kaut ko tādu un pilnīgi vai raudiens nāk
noskaņojums: laimīgi skumīgs
skan: Deftones - The Chauffeur
ir doma