900 cilvēku..ak jel. bez simta tūkstotis mazliet ir lasījis manas domas un notikumus, kuuul
man gribas dziedāt līdzi visām dziesmām. nezinu, kas noticis ar manu balsi, bet varu padziedāt tikai ļoti zemu, tā, ka neizklausos pēc sevis pat. ceru, ka 6dien tā nebūs, jo skatē jānodzied labi. drīz jau 4, bet es dziedu.
atcerējos, ka ar Justīni vakar runājām par smadzenēm un to, kā cilvēki uztver citus cilvēkus no malas. nu, piemēram, tu skaties uz citiem cilvēkiem. viņi steidzas vai vienkārši stāv kaut kur ceļa vidū un kaut ko domā, tu aizdomājies par viņu dzīvi, par to, kā viņi svin savas dzimšanas dienas vai arī uz cik bērēm ir bijuši un tā. un smadzenes vispār..kā kaut kādā tādā pļockā ar rievām var būt viss, kas darbina manu organismu? kā tā pļocka kontrolē manu apziņu un zemapziņu un vispār visu, ko es daru? tik ļoti jocīgi un neizprotami. bet labi, ko nu es par to domāju, tāpat nav jēgas. vispār, tādas domas laikam domāju tāpēc, lai visu laiku nedomātu tikai par 6dienu, savādāk baigi traki sanāk, ka visu laiku domā tikai vienu domu - kaut tas laiks ātrāk paskrietu un jau šodien būtu 6diena!