"tu esi savā istabā. logs ir atvērts un ārā dzird tikai tumsu. nakts vēsums ir apņēmis tavu augumu. ar viegliem pieskārieniem tu noglāsti auksto naža asmeni. noviz tavu melni lakoto nagu atspīdums, tu redzi savas neprātīgās, tumšās acis naža asmenī. tajās deg naida ugunskuri un bango sāpju viļņi. tu paņem spalvu, iemērc to ogļmelnā tintē un uz iedzeltējušas lapas ar apdedzinātām malām tu sāc kaut ko rakstīt. roka nodreb un tinte izlīst uz sniegbaltā paklāja. nu to rotā melnu dimantu krelles. tavas zīda kleitas mala ir nošķiesta ar tinti. tā ir netīra. tu to novelc un izej naktī. spīd mēness, tālumā kauc vilks. zvaigžņu asaras atmirdz naža asmenī, gaisā virmo asinssārta smarža. tevis nebija, nav un nekad nebūs"