pamodos pēc 8iem, kad (*) modās, lai ietu gulēt blakus māsiņai. negulēju līdz 9iem, tad aizmigu un sapņoju par 2 bērniem-enģeļiem (viena meitene, otrs puika), kurus ar (*) vēlāk varētu adoptēt, jo negribas tos atdot bērnu namā, jo mēs taču dzīvosim kopā un mums būs daudz vietas. vienīgā problēma ir tā, ka viņus tagad nav kur likt un viņiem ir kādi gadi 7-11 un stulbi sanāk. vispār viss sākās mežā, kur es runājos ar dievu (wtf) un kurš no debesīm sūtīja tos bērnus, jo cilvēkiem taču vajag ģimenes. es teicu, lai vairāk nesūta, jo man viņus nav kur likt un bērnu nami nav tā labākā vieta, bet viņš teica, ka nevar tur neko padarīt. tad vēl sapnī bija zaļa vasarīga zālīte ziemā.
ko es šodien esmu jau paspējusi izdarīt? iekrist krēslā ar roku un satraumēties, nogriezt (*) pusi matu (pārējo viņa grieza pati, jo man baigi lēni sanāca). vēl es esmu apēdusi ābolu, 3 desmaizes ar majonēzi un tomātiem, 2 pīrādziņus un 2 plācmaizes gabaliņus. tagad (*) mani sauc skatīties filmu. vēlāk jāiet ārā tīrīt sniegs un tad viņa man griezīs matus. murr