pamodos 4os, kā jau tas bija plānots. ik pēc 8min skanēja modinātājs..tā es spaidījos, līdz kamēr mani neuzmodināja mamma 6:40. pa vidam sapņoju kaut ko par 2h aizgulēšanos, pilnīgu skatīšanos tumsā (varbūt to es nemaz nesapņoju, bet tiešām skatījos tumsā? jo būtu stulbi sapņot neko neredzot). atcerējos, ka pagājušajā naktī sapņoju, ka ar aizdedzinātu raķeti saspridzinu kaimiņam balkonā logus. damn, vispār sapratu, ka šonakt sapņi biaj totāli garlaicīgi, vienkārši kaut kādas ierastas everyday situācijas. kur visi briesmoņi un totālas šīzes?
apēdu brokastis un uznāca vēlme vēl 10min pasnaust. tās varētu būt liktenīgas, eh

nedomāju, ka vakars izvērtīsies tā. paldies tev, Draudzene!
pilnīgu iekšējo sagrautību nomaina dusmas, ik pa laikam pārejot nevaldāmās asaru straumēs. šķiet, ka gada laikā nebūšu tik ilgi pūņkojusies, smakusi un kritusi gultā ar eksplodējošu galvu un kaucieniem istabā
ja rīt nebūtu jāuzraksta 2 kd, tad uz skolu pavisam noteikti neietu. un nekur citur arī.
un zini, es jūtos vainīgā, jo es jau esmu centrā, bet nebiju domājusi, ka tu esi tik ļoti TĀDA. ja tev ir problēma ar cilvēkiem, kuri tev nepatīk, tad atrsini to un tad parunāsim, savādāk nebūs aršana.
dažreiz gribas, lai es nebūtu nekur, nekā un nekad

vēl viens asaru kamols kaklā
emocijas ir stulbas
varbūt es esmu pārāk apjukusi
man vajag restart pogu