nedomāju, ka vakars izvērtīsies tā. paldies tev, Draudzene!
pilnīgu iekšējo sagrautību nomaina dusmas, ik pa laikam pārejot nevaldāmās asaru straumēs. šķiet, ka gada laikā nebūšu tik ilgi pūņkojusies, smakusi un kritusi gultā ar eksplodējošu galvu un kaucieniem istabā
ja rīt nebūtu jāuzraksta 2 kd, tad uz skolu pavisam noteikti neietu. un nekur citur arī.
un zini, es jūtos vainīgā, jo es jau esmu centrā, bet nebiju domājusi, ka tu esi tik ļoti TĀDA. ja tev ir problēma ar cilvēkiem, kuri tev nepatīk, tad atrsini to un tad parunāsim, savādāk nebūs aršana.
dažreiz gribas, lai es nebūtu nekur, nekā un nekad